Grāmatu apgāds "Mansards" laidis klajā apjomīgu Latvijas aktierkino vēstures izdevumu "Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture", kas ir vairāku autoru veidota monogrāfija, kas apskata Latvijas nacionālās kinomākslas attīstību plašākā sociāli politiskās un ekonomiskās situācijas kontekstā, sākot ar 1920.gadu, kad uzņemta pirmā latviešu aktierfilma, līdz 2010.gadam, kad Latvijas Republikas Saeima pieņēma Filmu likumu.
Latvijas aktierkino vēsture piedāvā atšķirīgu un novatorisku skatījumu uz nacionālās kinomākslas attīstību, turklāt aizskar arī līdz šim nepētītas jomas.
Grāmatu ievada Ingas Pērkones sadaļa par 20. gadsimta 20.-40. gadu periodu, turpinājumā – Latvijas klasiskā kino politiski ekonomiskā sistēma, cenzūra un estētika, ietverot hronoloģisko dalījumu (pēckara gadi, atjaunotne, industrija) un žanrisko daudzveidību (kriminālfilmas, etnogrāfija, melodrāmas, Jāņa Streiča daiļrade).
Iepriekšējais šāda līmeņa izdevums tapis pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un bija tematiski un ideoloģiski ierobežots, kā to rāda nosaukums "Padomju Latvijas kinomāksla" (1989, autoru kolektīvs), savukārt jaunā grāmata aptver visu Latvijas kinovēsturi – no 1920. gada, kad uz ekrāniem iznāca pirmā Latvijā inscenētā filma "Es karā aiziedams" (režisors Vilis Segliņš), līdz 2010. gadam, kad Latvijas Republikas Saeima pieņēma Filmu likumu.
Grāmatas iniciatore, zinātniskā redaktore un apjomīgas teksta daļas autore ir kinozinātniece Inga Pērkone, autoru kolektīvā ietilpst kinozinātņu maģistre Zane Balčus, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante Agnese Surkova un audiovizuālās kultūras bakalaure Beāte Vītola, grāmatas redaktore – žurnāla "Kino Raksti" un grāmatu sērijas Kino Rakstu bibliotēka redaktore Kristīne Matīsa.
