Apgāds «Mansards» laidis klajā zviedru dzejnieka Tomasa Transtremera dzejas apkopojumu jaunā atdzejojumā, informē izdevniecībā.
Transtremera dzeja starp klusumu un troksni
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tomass Transtremers dzimis Stokholmā 1931. gadā. Pirmais Transtremera dzejoļu krājums «17 dzejoļi» iznāca 1954. gadā. No mūsdienu skatpunkta viņa debija bija «sensacionāla, bez precedenta» (J. Stenkvists), varbūt salīdzināma ar sprādzienam līdzīgo Čaka debiju 20. gs. 20. gadu Latvijā.
Uz jautājumu «Kas atšķir dzejas valodu no citas valodas?» Transtremers atbild: «Blīvums. Dzeja, starp citu, ir blīvākais informācijas veids. Maņas, atmiņas, intuīcija, viedokļi - viss tur ir.» (No Jura Kronberga priekšvārda).
«Atdzejotāji Juris Kronbergs un Guntars Godiņš paveikuši svētu darbu - pateicoties viņu, es nešaubos, smagajam darbam, latviešu lasītājam nu pieejama izcilā zviedru dzejnieka kopotā dzeja,» literatūras žurnāla «Latvju Teksti» recenzijā raksta jaunais dzejnieks Artis Ostups. «Transtrēmera dzeja sakņojas šaurajā telpā starp sapni un nomodu, gaismu un tumsu, klusumu un troksni. Tieši atrodoties uz robežas, viņš pamana: »Divas patiesības tuvojas viena otrai. Viena nāk no iekšpuses, otra no ārpuses,/ un tur, kur tās satiekas, ir iespēja sevi redzēt.«»