Franču rakstnieka un filozofa Albēra Kamī (Albert Camus) nāve, iespējams, nebija nejauša - kā vēsta itāļu laikraksts "Corriere della Sera", ir pamats domāt, ka Kamī kļuva par Padomju Savienības Valsts drošības komitejas (VDK) organizētas slepkavības upuri.
Albērs Kamī gāja bojā autokatastrofā 1960.gada 4.janvārī 46 gadu vecumā. 102 kilometru attālumā no Parīzes automašīna, kurā Kamī brauca kopā ar savu draugu Mišelu Galimāru (Michel Gallimard), nobrauca no apledojuša ceļa un ietriecās kokā. Kamī kabatā atrada neizmantotu vilciena biļeti uz Parīzi - pēc Ziemassvētku brīvdienām Provansā rakstnieks grasījās atgriezties Francijas galvaspilsētā kopā ar sievu un bērniem, taču pēdējā brīdī piekrita Galimāra piedāvājumu braukt kopā ar viņu automašīnā. Kamī nomira avārijas vietā, savukārt Galimārs - pēc trīs dienām.
Šajā fragmentā Zabrana raksta, ka Kamī avāriju sarīkoja padomju VDK. "Esmu dzirdējis kaut ko ļoti savādu no vīrieša, kas daudz ko zina un kuram ir ļoti nopietni informācijas avoti.
Pēc viņa vārdiem, incidentu, kas maksāja Albēram Kamī dzīvību, sarīkoja padomju spiegi.
Viņi sabojāja vienu no riepām ar kādu sarežģītu instrumentu, kas caurdūra to, automašīnai braucot lielā ātrumā."Pēc Zabranas vārdiem, PSRS ārlietu ministrs "Šepilovs pats izdeva rīkojumu". "Tā bija reakcija uz žurnālā "Le Franc Tireur" 1957.gadā martā publicēto rakstu, kurā Kamī paziņoja, ka Šepilovs ir atbildīgs par notikumiem Ungārijā."
Šajā rakstā Albērs Kamī nosauca Ungārijas 1956.gada sacelšanās apspiešanu par Šepilova asinspirti.
"Corriere della Sera" norāda, ka gadu vēlāk PSRS vadībai neiepatikās Kamī publiskais atbalsts Borisam Pasternakam, kas padomju varas spiediena dēļ bija spiests atteikties ko Nobela prēmijas.
