Vladimirs Mihailovs kādreiz ne vien dzīvoja Jelgavā un Rīgā, bet arī pirmos stāstus publicēja _latviešu valodā_ autora tulkojumā žurnālā "Draugs". Tagad pa visu Tīmekli atsauces nesameklēsi, bet vēl 90.-jos bija tāds izdevums pusaudžiem pēc "Zīlītes" vecuma.
Atklāti sakot ļoti priecājos par vel vienu fatnsastikas autoru no mūsu vidus, jo noSidrabu Edzus laikiem nav bijis neviena ieverības cienīga fantastikas rakstnieka.
dzex drosi vien sarausis naudu banku sektorā, tagad nākas pebremzēt, jo bankām grūti laiki - uzpūstie burbuļi plīst, notiek štatu samazināšana utml., a strādāt ta negribās, tā kā izdomājis alternatīvu nišu, kur viegli noslaukt naudu no ļautiņiem. LV jaunieši līdz 30 visi ir vienādi neatkarības laiku augļi - dīkdieņi - izdomās jebkuru veidu, kā ātri saraust vieglu naudu, lai tikai nebūtu jāstrādā kārtīgs darbs.
Latvijā ir tikai divi fantastiskas žanra rakstnieki virieši - Toms Kreicbergs un Didzis Sedlenieks. Manā skatijuma Toma stasti ir loti drumi un brīžiem haotiski, savukārt Didža krājums Bohēmijas zaglis ir gaišs un dzīvespriecīgs. Man tuvāks ir Didža veslēigais humors un raitā valoda, Toma darbos pārāk d.audz ir tāda pusaudžu nihilisma un vietām pat naida pret sevi. Man radās iespaids, ka Tomam ir bijusi drausmīga bērnība alkoholiķu sabiedrībā, kas atstājis tik smagu iespaidu uz viņa daiļradi.
Es Toma vietā nemainiitu Wallstreetas dziivi pret LV...par taadu dziivi,kaada bija tomam USA katrs var sapnot,,,,bet to,ko Toms ir sasniedzis,,respect.
Nerunā ja nezini. Par dzīvi ASV sapņo? Padzīvo tur un tad izsaki savas domas. Ja cilvēks ir atgriezies no ASV, tad viņam ir sava pieredze un saprašana, kur ir labi un kur nav labi. Dzīve Latvijā ir krietni vienkāršāka, labāka un interesantāka kā ASV vai citās attīstītajās rietumu valstīs.
neesmu vēl lasījusi, bet ļoti gribētu izlasīt. fantastika mana iemīļotākā literatūra. ceru, ka nepaliks skumji. bet uz pārdomām. lasījusi esmu daudz. vienu no tādām, kuru es tikko beidzot izlasīju un personīgi pieskaitu pie zinātniskās fantastikas šedevriem ir Meistars un Margarita. Ja tā padomā reti kurš tajos laikos zināja par citām dimensijām. Lūk, Bulgakovam šinī stāstā 5.dimensija. lai veicas visiem kosmiskā informatīvā laika un telpas redzīgajiem!
Vai kāds tos stāstus ir arī lasījis? Lai jau Tomam veicas, bet man tie šķit drausmīgi. No tiem dveš tāds šizīgs melnums, ka kanpi izlasīju līdz beigām. Grāmatu noliku dziļākajā plauktā, jo tiešām vairāk negribas tai pieskarties.
man Salavecis atnesa grāmatu. nu, prieks ka cilvēki kaut ko dara..bet pārākajā starā pagaidām nebiju. Tie stāsti likās tādi pārāk klasiski, kā savārstījumi no citām grāmatām..un brīžiem pārāk īsi un ar neskaidru attīstības līniju. Bet tas tā ar nezinātāja aci, pati jau ne to nevarētu uzrakstīt. Domāju, ka cilvēks kopumā prot rakstīt un uzburt ainu, tikai varētu to visu vēl plašāk izvērst. Man kaut kā vislabāk patika stāsts par dzērāju Andri, labāk par visām tām prātu saslēgšanām. Bet - malacis, gaidīšu romānu ar interesi!