Helēna Celmiņa
"Sievietes PSRS cietumos" www.ailab.lv
Made Ozola, Marija Zonenberga,
Oļģerts Ziļickis
"Ļaujiet jel atvases dzīt"
Stāsti par Baltu civilizācijas aizvēsturi
48. g. tk p. m. ē. − m. ē. 13. gs http://www.iveta.lv/gramata/HTML/AAA_tit.htm
nekādas cieņas pret dubultmorālnieci un pabir 2012. g. 14. janvārī, 03:29
Fufelis, ko patye nedzīvo Lietuvā? Ko dzīvo zemē, kura dejure pieder indiāņiem un viņa ir viena no okupantiem, kas atbalsta indiāņu okupāciju un holokaustu
Šo dāmu var pat tiesāt nosaucot par vainīgo Staļinu.Kas pie šīm briesmām bija vainīgs?Nebūs ilgi ka vainīgos tiesās un tad lietuvietei gan būs par ko rakstīt,šobrīd labāk būtu rakstījusi par Bušu.
Šo grāmatu izlasīju vienā rāvienā - kā iesāku, tā arī nespēju atrauties, kamēr nebiju izlasījis pēdējās lappuses. Un visu cieņu rakstniecei, kura patiešām perfekti parādīja caur lietuviešu ģimenes traģēdiju gan lietuviešu, gan latviešu, gan igauņu ciešanas un PSRS sarkano slepkavu patiesās zvērības. Lasīju par lietuviešiem, bet acu priekšā redzēju savas tautas ciešanas. Sāpīgi, skaisti, precīzi un galvenais - patiesi, jo grāmatā rakstniece parāda, ka ne visi čekisti bija nelieši - ka starp viņiem bija arī cilvēki. Un šo grāmatu tiešām būtu jāliek kā obligāto literatūru krievu skolās, lai viņi zina, ko ar mazajām tautām izdarīja viņu tautieši un kādēļ normāli cilvēki nosoda staļinismu.
Paldies rakstniecei, jo šo grāmatu ir grūti lasīt, bet iedomājos, cik viņai bija smagi to uzrakstīt...
nevajag pinpi jaukt ar pirkstu » Latvietis2012. g. 14. janvārī, 03:34
Lastviešiem patīk paraudāt, vienmēr ar sūru sarkanu dzives nomocītu seju lidostās, kamēr japāņi un dajebkura cita tauta smaida, vēl mīl kapusvētkus un uz valsts svētkiem dziedāt sēru meldiņus, lieldienās arī,nevis priecājas par augšāmcelšanos bet sēro. Tas ir dabiski tava mentalitāte, ka poh kas būs tur rakstīts melots vai ne, tava ģenetiska latvieša raudeligums prasīs tieši tikdaudz piefantazēt, lai sanāktu asariņa
literatūrā ir ļoti daudz šādu grāmatu ,tikai nav ,kas tās publicētu ,lai visa pasaule tos varētu lasīt ===Melānijas Vanagas darbi ,Veļupes krastos,, ,Volkovičas ,,Pļauka,, , Zentas Mauriņas darbi ,vēl par viena karavīra dzīvi un nāvi tur pat ,kur visi izsūtītie palika. Kā latviešu literatūrā aprakstīts baisais Šmita kalns ,kas tapa no mirušajiem===to visu būtu jāpublicē pasaulē ,lai tas nekad vairs neatkārtotos.
vēsture ir vēsture
tagad laiks apzināt Alisas ģimenes likteni (ja nezina, ka kreivu pirmskara reklāmas vēl saglabājušās uz ēku sienām rīgā, ja nezina kuzņecovu, var riet par krieviem)
tagad laiks apzināt 20 gadu ārprātīgo noziedznieku farsa sagandētos likteņus netieši noslepkavotos
pirmajos neatkarības gados rīga 400 ģimenes nonāca uz ielas nekust īp darījumum krāpšanas dēļ un juridiska bezcerība
tagad laiks apzināt greibergu noziegumus world wide home based business jomā
laiks apzināt slimību ar diagonozi fiziķis
Tādas grāmatas ir sarakstītas daudz,būtu labāk uzrakstījusi par ASV,Izraēlas un Anglijas lomu šajā laikā.Rakstītājai nevajaga rakstīt par ko viņa nezina un pārrakstīt priekšrakstīto,bet varēja uzrakstīt par šodienas genocīdu gan ASV ,gan Lietuvā un pasaulē.
Arī latviešiem ir ļoti laba grāmata par tiem laikiem.Saucās "Pļauka ".Sarakstījusi Volkoviča.Iesaku visiem izlasīt.It sevišķi tiem,kuri cenšas ataisnot padomju laikus .Un mūsu jaunatnei to vajadzētu izņemt cauri kā obligāto literatūru.Būtībā tā grāmata ir mūsu tautas vēsture no Ulmaņa laikiem līdz mūsdienām.
Grāmata ir ļoti, ļoti laba. Tā ir rakstīta tā,l ai to varētu lasīt un saprast jaunieši, bet nupat mana 80-gadīgā vecmāmiņa to izrāva cauri divās dienās un ir gatava šo grāmatu slavēt un slavēt. Iesaku katram grāmatu izlasīt, arī kā labu daiļliteratūras paraugu.
Nekā svēta. Viss ir bizness. Represijas un ciešanas ir bizness. Ciešanu stāstus var pārdot. Tātad bizness. Un, jo vairāk var pārdot, jo labāks bizness. Nāve ir bizness. Uz katras slavenības nāvi mediji taisa biznesu mēnešiem ilgi rakstot par neko un uzturot intrigu. Ka tik palielināt pārdošanu.Riebjās dzirdēt par šiem liekuļiem, kas raksta tos "bestellerus", lai nopelnītu savus miljonus.
Autore pati ir no izsūtīto ģimenes, mūzikas zinātniece. Viņu kā vainot var tikai traks cilvēks. Tas, ka viņa ir uzrakstījusi grāmatu tik saistoši, ka to lasa visā pasaulē taču ir labi, beidzot pat pusaudži caur daiļdarbu uzzina, kas noticis te pie mums.
Pareizi pateici latviskais režīms pret latviju. Tājau tikai muļķuzemē zāģē zaru uz kura pats latvānis sēž. Labi ir teiciens krieviju ar prātu nesaprast, vai tiešām katram altvietim arī tā neloģika ir mentalitāte, kautkāds krievu gēns visiem seņčuseņčos?