Ko gan šis mūks zina par reālo dzīvi. TIK PAT LABI ES VARĒTU STĀSTĪT, kā mūkam kļūt laimīgam.

Vai nauda dara mūs laimīgus?

To var apgalvot tas,kam pietiek materiālo vērtību.

Laime ir materiālo vērtību radīšanā, un pēcāk gūstot citas materiālās vērtības.
Proti - radīt kautko pēc vislābākās sirdsapziņas, kaut ar mērķi nopelnīt, un pretī arī saņemt skrupulozi un ar mīlestību darinātu lietu...

Kaut kā man pēdējo gadu laikā šādas "dzīves gudrību" grāmatas gribas pielīdzināt pieaugušo pasakām par lielajiem brīnumiem, kurus jebkurš var sasniegt. Stabili desmitiem tūkstošu Latvijā pēdējos gados burtiski "uzsēdušies" uz "Veiksmes formulām", ar tām piegrūzti visi žurnāli, neskaitāmas grāmatas, kamēr reāli tā arī neviens savas primitīvās īpašības nav atmetis, bet dzīvo vienās ilūzijās, ka ne par ko tūlīt miljoni kabatā ripos.
Pagrimumu gados šādi autori pelna nežēlīgāko piķi, kādas nu citam savas metodes, diemžēl lielākā daļa tik apreibina pūļus uz mirkli un rada tiem apmānu, ka viss ir rokas tvēriena attālumā un baigi sasniedzams.
Daļa ideju ir reālas un prasa vien piepūli izkopt to pozitīvo domāšanu, citi savukārt atgremo tikai tos ar saviem murgu tēliem "Abraham" vai sazin ko, salasījušies populārzinātniskos rakstus par kvantu mehāniku vai vien kaut kādā šovā to redzējuši... :D

Protams, ka laime nav materiālajās vērtībās - ja tas automātiski tiek nodrošināts, un nav jāsatraucas ne par pajumti, ne siltumu, ne ēdienu, ne dzīvošanu! To parasti uzsver valsts makam piezīdušies mākslinieki u.c. radošo profesiju pārstāvji, jeb arī 99% gadījumu izrādās, ka viņu ģimenes locekļi ir labos amatos pašvaldībās un valsts struktūrās, vai arī vada labus biznesus, kas balstās uz prihvatizētām materiālajām vērtībām 90.gados! Tad patiešām ir laime, ja nav nemaz jālauza galva par ikdienišķām problēmām - viss krīt kā no gaisa un var pilnībā nodoties tikai radošām lietiņām!