Pēc Ikstenas vārdiem, runa šajā gadījumā nav tikai par rakstnieku darba nodrošinājumu, bet arī literatūras vērtību iekļaušanu skolu programmās, augstskolu pētījumos un citiem mērķiem. Šādai mērķprogrammai būtu nepieciešami apmēram 300 tūkstoši latu.

LASI TVNET: Nora Ikstena izdod grāmatu, dodas uz Londonu

Tāpēc Kultūras ministrijai būtu jāuzrunā dažādi lielie uzņēmumi, kas varētu ziedot rakstniecības attīstīšanai Latvijā, uzskata Ikstena.

Pēdējās aktīvās diskusijas, ka VKKF finansējumu varētu nodrošināt no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, tabaku un azartspēlēm, Saeimā notikušas pirms pāris gadiem. VKKF vadītājs Edgars Vērpe atbalsta šādu fonda finansēšanas kārtību.

Grende norāda uz rakstnieku kūtrumu savas nozares aizstāvībā

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) atzīst, ka finansējums rakstniecības un grāmatniecības nozarē nav pietiekams, taču norāda arī uz rakstnieku nepietiekamo rīcību savu interešu aizstāvībā.

Grende izklāstīja šā gada valsts budžeta veidošanas gaitu un to, kā izdevies atkarot sākotnēji plānoto nozares budžeta samazinājumu 1,5 miljonu latu apmērā, kā arī notikušas plašas sarunas ar visu kultūras nozaru pārstāvjiem par budžeta sadalījumu. Šajā procesā «rakstniecība ir izkritusi no ratiem» un nu jāmeklē iespējas, kā situāciju jau šogad uzlabot. Šo sarunu laikā rakstniecības pārstāvji savu interešu aizstāvībai nav bijuši aktīvi, uzskata ministre.

Viņa teica, ka Kultūras ministrija (KM) tuvākajā laikā organizēs atsevišķu diskusiju ar rakstniecības un grāmatniecības ļaudīm, lai kopīgiem spēkiem meklētu nozarei nepieciešamo papildu finansējumu.

Finansējums rakstniecībai nākotnē jāpalielina līdz 5%

Dzejniece, žurnāla «Latvju Teksti» redaktore Liāna Langa izklāstīja, ka šajā gadā rakstniecības nozarei tikuši aptuveni 403 tūkstoši latu, kas ir vien 0,4% no Kultūras ministrijas kopumā 103 miljonu latu lielā budžeta. Ministre uz to atbildēja, ka 43 miljoni latu no budžeta līdzekļiem tiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai.

Liāna Langa. Foto: LETA

Rakstnieki uzskata, ka finansējums rakstniecībai nākotnē jāpalielina līdz 5% no KM budžeta. Tāpat prasīts latviešu nacionālo rakstniecību un valodas attīstību noteikt par prioritārām kultūras nozarēm un šādā statusā tās ietvert jaunajā Nacionālās attīstības plānā, kas tiks veidots līdz rudenim.

Atšķirībā no citu radošo profesiju pārstāvjiem rakstniekiem neesot nodrošinātas reālas sociālās garantijas. Līdz ar to literāti uzsver nepieciešamību izstrādāt radošas personas statusa likumu, līdz ar tā ieviešanu rakstniecības pārstāvji pēc aktīvo gaitu beigām varētu saņemt pensiju, jo no autoratlīdzībām sociālās garantijas nav nodrošinātas, paskaidroja Langa.