Iedvesmo vienatne ar sevi

Kālab Andris atkal rakstījis dzeju (atgādināsim, ka viņa pirmais dzejoļu krājums «Mans ego» dienas gaismu ieraudzīja 2008.gadā)? «Tādēļ, ka man atkal bija sakrājies, ko teikt,» atteic aktieris, uzsverot - jaunā dzejoļu krājuma iedvesmotājs bijis Toms Juhņēvičs, kurš pasākumos, kur Andris lasījis savus dzejoļus, gādājis par muzikālo pavadījumu.

«Viņš man reiz zvanīja un teica, ka atkal esot atradusies dzejoļu pavadījumam piemērota mūzika un ka arī viņam pašam galvā maisoties pantiņi. Tobrīd nekā konkrēta man nebija, vien kaut kādi uzmetumi. Taču tad krietnu brīdi dažādu iemeslu dēļ diezgan daudz braukāju apkārt - uz Maskavu, Armēniju un vēl šur tur -, un šī bija lieliska iespēja pabūt vienatnē ar sevi. Un,

kad jau cilvēks tiek «ieslodzīts» lidmašīnā vai vilciena kupejā, tad jau viņam «veras» vaļā.»

Pēc tam Toms parādījis tapušo mūziku, un tad jau Andris Bulis bijis tas, kurš gājis pie «Zvaigznes» prezidentes Vijas Kilblokas un vaicājis, vai viņai interesētu izdot šādu kopprojektu - viņa dzejoļu grāmatu un albumu ar Toma mūziku.

«Man nācās lasīt kopā visus beidzamajā laikā tapušos dzejoļus, jo tie bija visur: viens - kladē, otrs - kādā scenārijā,» smejas aktieris un rezumē, kāds ir iznākums: tas ir albums ar pieciem skaņdarbiem, no kuriem daži esot pat 11 minūšu gari, un dzejoļu grāmata ar piecām nodaļām. «Var lasīt, klausoties mūziku, bet var to visu arī darīt atsevišķi,» saka Andris, vēl piebilstot - jaunā dzejoļu grāmata ir «lasu, redzu, dzirdu» apvienojums.

Vairāk par sociālām lietām

Tiesa, šoreiz dzejoļi esot filozofiskāki nekā pirmajā dzeju krājumā «Mans ego», kur Andris esot mazliet apjūsmojis arī jaunības trakumu. «Šeit

dzejoļi ir par sociālām tēmām, par vilciena kupeju, arī par Latvijas kultūras vidi. Tādi visaptveroši,»

viņš precizē un pavisam nopietni piebilst: «Mums ir sākums un mums ir galapunkts, un pa vidu ir pieturas «Tālab arī grāmatai ir dots nosaukums «Pieturas», jo dzeja jau arī būtībā ir tāds zināms nogrieznis. Varbūt arī tādēļ manos dzejoļos ir arī par Dieviņu, par jautājumiem, ko uzdodam mēs visi. Arī mēs,» pauž grāmatas autors.

Galvenais - uzdrošināties

Dzejoļu grāmatas autors ir pārliecināts - laikā, kad ikviens savus dzejoļus var publicēt sociālajos tīklos, dzeju grāmatas izdošana taustāmā formātā ir liela uzdrošināšanās. Andris pats sociālajā tīklā «Facebook» esot uzgājis lieliskus dzejoļus un tos ar baudu lasījis, tomēr viņam gribējies, lai viņa dzejoļu grāmatu var paņemt rokā un palasīt.

«Pirms kāda laika vienā pasākumā cilvēkiem lasīju Čaka dzeju un vēroju klausītāju reakciju. Man šķita, ka cilvēkiem dzeja patīk un ka šādu pasākumu, kur tiktu lasīti dzejoļi, ir par maz. Ar vienām Dzejas dienām, kur cilvēki pulcējas pie Raiņa pieminekļa, arī ir par maz... Jo cilvēki lasa dzeju, aizdomājas, diskutē,» par saviem novērojumiem stāsta dzejas grāmatas autors un smej - acīmredzot latvieši ir ne tikai lieli teātra, bet arī dzejas mīļotāji.

Taču īpaši ar savu jauno dzeju krājumu viņam griboties uzrunāt jauniešus, mudinot rakstīt dzejoļus un tos publicēt. «Ka dzejoļi jauniešiem patīk, pamanīju jau pēc sava pirmā dzejoļu krājuma iznākšanas.

Varbūt šādi es viņus varētu ieinteresēt un veicināt viņu aktivitātes?

Jo reiz kādā absolventu vakarā lasīju jauniešu pašu rakstītos dzejoļus, un tur bija brīnumu lietas! Žēl, ja tas aizies zudībā,» prāto Andris, gan piebilstot - tieši tādēļ grāmatiņu «Pietura» viņš nolēmis veltīt tieši jauniešiem. Pat tad, ja viņi visu nesapratīs.