Fragments no romāna: «Ir 1994. gads. Nāk vīri rūtainos flaneļa kreklos. Jelgava klusi sīc. Es, vēl bibliotēkas durvīs stāvēdams, pagaidu, kamēr vīri paiet garām. Es mazliet baidījos no viņiem. Nogaidījis iznācu ārā un redzēju, ka debesis spīd.»
«Pagājušā gada jūlija beigās, kad Jānis mums atsūtīja manuskriptu, izlasot pirmās nodaļas, bija sajūta - ir!» grāmatas atvēršanas svētku ievadā komentēja izdevējs Jānis Oga, pasniedzot jaunajam rakstniekam dāvanu - zobenu. «IR grāmata. IR notikums! Romāns tolaik vēl bez esošā nosaukuma būtībā atšķīra pilnīgi jaunu lappusi latviešu literatūrā. Te pilnīgi neticamā veidā iemūžināts vesels laikmets, tā sajūta.»
«Jelgava 94» ir par jaunību, par visiem, kas jūtas jauni, komentēja pats autors.
«Grāmatu vēlējos uzrakstīt jau kādus 20 gadus, gluži kā jebkurš briļļains jauneklis,» nosmēja Joņevs. «Ideju visu laiku atliku malā, jo nebija īsti par ko rakstīt. Tad 2005. gadā apjautu, ka jaunība kaut kā beidzas un ir pienācis pēdējais laiks to iemūžināt. Tapa pirmās nodaļas. Tie, kas mēs toreiz deviņdesmitajos bijām jauni un traki, tagad esam nomierinājušies, apstājušies - strādājam. Tomēr šī
