Decembra tumšie vakari šķiet kā radīti grāmatām, kuras uzdod mīklas, savij intrigas, liek minēt noslēpumus, citiem vārdiem sakot - labai detektīvliteratūrai. «Apgādā Zvaigzne ABC» turpina iznākt latviešu autoru detektīvžanrā rakstītie darbi, un tikko klajā laists rakstnieces un režisores Daces Judinas romānu cikla «Izmeklē Anna Elizabete» ceturtais darbs «Ziemas blūzs», informē izdevēji.
Autore pati šo darbu sēriju dēvē par ironisku mūsdienu detektīvu. Visu romānu darbība notiek Latvijas kartē neatrodamajā Mežāju pagastā, kurā, gluži tāpat kā Agatas Kristi leģendārās varones mis Mārplas Sentmerimīdas ciemā, pietuvinātā mērogā atspoguļojas visi tie paši cilvēciskie tikumi, netikumi un kaislības, kas virmo lielpilsētās. Romānus apvieno jaunas sievietes - svētku aģentūras vadītājas Annas Elizabetes - tēls un viņas draugu loks, kuriem laiku pa laikam ikdienas dzīves ritumā nākas sastapties ar negaidītiem, tostarp - arī bīstamiem notikumiem un risināt noziegumus, kuru saknes nereti slēpjas tālā pagātnē. Arī romānā «Ziemas blūzs» Mežāju pagastu satricina neizskaidrojamu, traģisku notikumu virkne, turklāt tas notiek gada baltākajā - Ziemassvētku gaidīšanas - laikā. Vai, vienlaikus gatavojoties svētkiem, cenšoties risināt ģimenes problēmas un klusām bīstoties pagātnes rēgu, Annai Elizabetei pietiks atjautības saprast, kas šoreiz slēpjas aiz noziegumu sērijas?
Lasot Daces Judinas romānus, nereti šķiet, ka to tēli izkāpuši tieši no dzīves. Rakstniece nenoliedz, ka vairākos personāžos bez pūlēm saskatāmi gan viņas draugu, gan vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku vaibsti, taču piebilst, ka neviens no varoņiem nav «nokopēts» pilnībā.
Kā savus iecienītākos detektīvžanra autorus rakstniece nosauc gan klasiķus Arturu Konanu-Doilu, Agatu Kristi un Žoržu Simenonu, gan krievu kriminālliteratūras zvaigzni Aleksandru Mariņinu, gan pašmāju rakstniekus Anatolu Imermani un Andri Kolbergu. Uz jautājumu, vai detektīvam Latvijā ir nākotne, autore atbild apstiprinoši un piebilst: «Uzskatu, ka detektīvs – tā nav ne vieglā, ne pavieglā literatūra, bet gan unikāla iespēja kā spogulī parādīt mums mūs pašus – sabiedrību, cilvēkus, mūsu rakstura īpašības, vājības, domāšanu un vērtību sistēmu. Detektīva vērtība slēpjas arī tajā apstāklī, ka kriminālromānā kā fikcijas daiļdarbā var uzrakstīt to, ko nereti nevar vai nedrīkst publicēt prese, cerot, ka tie, kam jāsaprot, sapratīs.»
Ar «Ziemas blūzu» Annas Elizabetes piedzīvojumi vēl nebeidzas. Jau pavisam drīz klajā nāks sērijas piektā grāmata «Mēnesis pie jūras», bet, kā apgalvo rakstniece, Annas Elizabetes piedzīvojumi ne tuvu nav galā, jo savu kārtu gaida ieceres vēl vairāk nekā desmit romāniem.
