Briedis skaidroja, ka viņu spāņu valoda un kultūra ir interesē jau kopš jaunības, tāpēc šis darbs ir mazliet novēlota atzīšanās mīlestībā šai valodai, dzejai, kultūrai un cilvēkiem. Dzejnieks jau iepriekš tulkojis un atdzejojis no spāņu valodas. Viņam esot paveicies, ka viņš iepazinies ar Spānijas vēstnieci Latvijā Konsuelo Femeniju, kura atbalstījusi dzejnieka «neprātīgo» plānu izdot 33 spāņu dzejnieku darbus vienā antoloģijā. Briedi atbalstījusi arī apgāda «Neputns» galvenā redaktore Laima Slava. Grāmata tapusi nepilnu divu gadu laikā, jo daudz dzejoļu jau bijuši atdzejoti. Mums patiesībā nav šādu citu tautu antoloģiju, atzina Briedis.

Arī Slava atzīmēja, ka šis ir svarīgs notikums Latvijas kultūras dzīvē, jo šis būs pirmā spāņu dzejas izlase latviešu valodā. Reizē «Neputns» arī apzinoties atbildību, kādu ir uzņēmies. Slava pauda, ka antoloģija tapusi, lai no dažādiem skatu punktiem varētu priecāties, pārdzīvot un «iet dziļāk» spāņu dzejā.

Femenija pauda, ka Briedis izvēlēts antoloģijas sastādīšanai, jo, viņasprāt, ir labākais dzejnieks, kas spēj parādīt spāņu kultūru. Viens no antoloģijā iekļautajiem dzejniekiem Alehandro Lopess Andrada pastāstīja, ka tad, kad bērnībā sāka lasīt dzeju, neiedomājās, ka kādreiz viņa darbi būs vienā antoloģijā ar to dzejnieku darbiem, kurus viņš lasīja. Dzejnieku viņa daiļradē visvairāk iedvesmo daba, kā arī bērnības atmiņas no dzimtās vietas Andalūzijā.

"Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs". nodota tipogrāfijā! Leons Briedis, Ilmārs Blumbergs. Marta beigās @apgadsNeputns pic.twitter.com/zOm463nMNd

— Neputns (@apgadsNeputns) March 6, 2014

Andrada pabijis ne tikai Rīgā, bet arī Tallinā un Tartu. Dzejnieks jau paspējis iedvesmoties no Baltijas valstu dabas, radot dzeju par sajūtām, ko tā viņā izsauc. Andrada sniegs lekciju «Spāņu dzejnieki un viņu laikmets» rīt plkst.11 Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā «Zirgu pasts», Dzirnavu ielā 46.

«Neputns» ir viena no retajām izdevniecībām, kura izdod bilingvālus izdevumus. Grāmatā «Spāņu dzejas antoloģija. 20.gs.» iekļauti viena no spāņu dzejas «zelta laikmetiem» pārstāvji Migels de Unamuno, Manuels Mačado, Antonio Mačado, Huans Ramons Himeness, Leons Felipe, Pedro Salinas, Horhe Giljens, Herardo Djego, Federiko Garsija Lorka, Visente Aleiksandre, Damaso Alonso, Emilio Pradoss, Luiss Sernuda, Rafaels Alberti, Manuels Altolagirre, Migels Ernandess, Luiss Rosaless, Gabriels Selaija, Blass de Otero, Glorija Fuertesa, Hosē Jerro, Anhels Gonsaless, Hosē Augustins Gojtisolo, Haime Hils de Biedma, Hosē Anhels Valente, Fransisko Briness, Klaudio Rodrigess, Karloss Saaguns, Pere (Pedro) Džimferre, Huana Kastro, Leopoldo Marija Panero, Antonio Rodrigess Himeness un Andrada.

Izdevumā iekļauti arī Knuta Skujenieka un Egila Plauža atdzejojumi. Grāmatas mākslinieks ir Ilmārs Blumbergs, īpaši šim izdevumam viņš radījis zīmējumu ciklu, iedvesmojoties no Spānijas un spāņu dzejas.

Andradas lekcija un bilingvālā izdevuma prezentācija ievadīs Spānijas Kultūras dienas, kuras ar mērķi popularizēt spāņu valodu un kultūru notiks līdz 27.aprīlim. Kultūras dienās paredzēta plaša pasākumu programma, kas iekļaus ikgadējo kino ciklu, vairākas atvērtās lekcijas, bērnu zīmējumu konkursu u.c.