Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā «Labākais dzejas darbs» saņēmis Marts Pujāts par krājumu «Nāk gaismā pati lampa», nominācijā «Labākais prozas darbs» - Māra Zālīte par darbu «Pieci pirksti», bet par spilgtāko debiju nosaukts Jāņa Joņeva prozas darbs «Jelgava‘94».
Par labāko latviešu autora oriģinālliteratūru bērniem apbalvoja Luīzi Pastori par darbu «Maskačkas stāsts».
Balvu par labāko ārvalstu literatūras latviskojumu saņēma Maima Grīnberga.
Kā ziņots, šovakar mūzikas namā «Daile» notika Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas pasākums, kurā paziņoja un apbalvoja laureātus katrā no piecām nominācijām. Tāpat tika sveikta speciālbalvas ieguvēja Anna Kuzina par darbu «Blaumanis tuvplānā», kas izdots apgādā «Madris», un pieminēta un godināta mūža balvas ieguvēja - izcilā bērnu rakstniece un māksliniece Margarita Stāraste.
Kopā balvai tika saņemti vairāk nekā 70 pieteikumi.
Kā labākais dzejas darbs šogad bija nominēts «Jāņa Rozes» apgādā iznākušais Edvīna Raupa krājums «Mirklis šis» un trīs «Mansarda» izdotie darbi - Marta Pujāta «Nāk gaismā pati lampa», Arta Ostupa «Fotogrāfija un šķēres» un Māra Salēja krājums «Nedaudz vairāk».
Kā labākais prozas darbs bija nominēts apgādā «Dienas Grāmata» klajā nākušais Osvalda Zebra darbs «Koka nama ļaudis», apgādā «Zvaigzne ABC» izdotais Ievas Melgalves romāns «Mirušie nepiedod», «Dienas Grāmatas» izdotais Gundara Ignata romāns «Pārbaudes laiks» un Māras Zālītes grāmata «Pieci pirksti», kuru izdevis «Mansards».
Kā labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem bija nominēts Laimas Kotas (Muktupāvelas) darbs «Matilde un Terēze jeb Kā būt Te, Tur un Citur», kuru izdevusi «Dienas Grāmata», Jura Zvirgzdiņa sarakstītā grāmata «Taro, Tama un Kicune», kuru izdevis apgāds «Pētergailis», apgādā «Neputns» klajā nākušais Luīzes Pastores «Maskačkas stāsts» un Maritanas Dimsones «Rozā kvarca brālība», ko izdevusi «Dienas Grāmata».
Labākajam ārvalstu literatūras latviskojumam bija nominēta Māra Poļakova par Edvarda Vitmora romānu ciklu «Jeruzālemes kvartets», ko izdevusi «Dienas Grāmata», Maima Grīnberga par Katjas Ketu grāmatu «Vecmāte», ko izdevusi «Dienas Grāmata», Dace Meijere par Roberto Bolanjo romāna «2666» tulkojumu, ko izdevis «Neputns», Raups ar grāmatu «Federiko Garsijas Lorkas Lekcijas», ko izdevis «Neputns», un Guntars Godiņš par grāmatu «Artura Alliksāra Dzeja», ko klajā laidis «Mansards».
Uz spilgtākās debijas titulu šogad pretendēja Henriks Eliass Zēgners ar apgādā «Mansards» izdoto dzejoļu krājumu «Elementi», Jānis Joņevs ar «Mansarda» izdoto prozas darbu «Jelgava‘94» un Jeļena Glazova ar bilingvālo dzejas krājumu «Transfēri», ko klajā laidusi biedrība «Orbīta».
Balvas ieguvēju katrā nominācijā noteica ekspertu komisijas balsojumā. Laureāti saņēma naudas balvu, kā arī balvas simbolisko veidolu - lampu, ko veidojusi dizaina studija «Mājo», iemiesojot ideju par grāmatu kā gaismas simbolu.
Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijā darbojās literatūrkritiķe un tulkotāja Ieva Kolmane, dzejniece Anna Auziņa, portāla «satori.lv» redaktors Ilmārs Šlāpins, rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska, dzejnieks, literārās izglītības programmas «Literārā akadēmija» vadītājs Ronalds Briedis, tulkotāja Ieva Lešinska-Geibere, dzejnieks un tulkotājs Jānis Vādons, literatūrzinātnieks Raimonds Briedis un literatūrkritiķis un dzejnieks Arvis Viguls.
Balvas pasniegšanas pasākumu šogad veidoja režisors Pēteris Krilovs, videorežisors Didzis Eglītis, rakstniece Nora Ikstena un māksliniece Marija Rozīte. Pasākumu vadīja aktieris Gundars Āboliņš. Pasākumā spēlēja mūzikas grupas «Sigma» un «Manta».
Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā. 2001.gadā tika sākta tradīcija ik gadu izvērtēt literāro veikumu un piešķirt balvas literatūrā, kas uzskatāmas par profesionālāko novērtējumu un atzinību izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Kopš 2010.gada par balvu rūpējas Latvijas Rakstnieku savienība, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Literatūras centrs.
