Rumānijā dzimusī vācu rakstniece Herta Millere (Herta Müller), kura 2009. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā, asi nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, vēsta interneta portāls «The Huffington Post». «Tas ir briesmīgi. Daudz sliktāk nekā pagātnes diktatūras,» viņa sacīja šī gada Luiziānas literatūras festivālā, kas norisinās netālu no Kopenhāgenas. «Ja iedomājos, ka esmu viņu valstī, es būtu gatava uz tikpat lielu risku kā ukraiņi, lai dzīvotu citādi.»
«Putins nespēj pieņemt, ka Padomju Savienības laiks ir pagājis. Mums tas ir līdz kaklam. Desmitiem gadu viņi bojāja austrumeiropiešu dzīves. Putinam un viņa drošības dienestam vajadzētu saprast, ka mēs vairs nevēlamies neko tādu,» uzsvēra Millere.
«Viņam vajadzētu savā milzīgajā valstī uzbūvēt infrastruktūru un lūkot, lai viņa cilvēkiem būtu zobi un kurpes,» piebilda rakstniece. «Tad viņam būs gana daudz darāmā un nebūs jāuztraucas par karu.»
Millere raksta romānus, dzeju un esejas. Viņa dzimusi 1953.gadā Nickidorfā, Rumānijā, bet viņas dzimtā valoda ir vācu.
Millere ieguvusi atzinību ar darbiem, kuros attēlotas vardarbības un ļaunuma sekas. Tajos visbiežāk par fonu kalpo komunistiskais režīms Rumānijā Nikolajes Čaušesku vadībā, ko viņa pati piedzīvojusi.
Viņas augsti novērtētais 2009.gada romānā «Atemschaukel» («Elpas šūpoles») attēlota Rumānijas vāciešu izsūtīšana uz boļševiku koncentrācijas nometnēm PSRS.
Tajā pašā gadā Millerei tika piešķirta Nobela prēmija literatūrā. Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija raksturoja Milleri kā sievieti, kas «ar dzejas blīvumu un prozas tiešumu apraksta aplaupīto ainavu».
