Izdevniecība «Jumava» laidusi klajā Ivara Ķezbera grāmatu «Durvīs. Tā tas bija». Ivars Ķezbers Latvijas vēsturē tiek pieminēts kā LPSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas priekšsēdētājs un ārpolitikas komentētājs raidījumā «Globuss», kā PSRS Augstākās Padomes deputāts, kurš strādājis komisijā par 1939./40. gada līgumu starp Vāciju un PSRS seku izvērtēšanu.
Atmodas periodā I. Ķezbers bijis LKP CK ideoloģiskais sekretārs, dibinājis Latvijas Neatkarīgo kompartiju, fondu «Drošība», bet mūža nogalē bijis Latvijas Republikas 6. Saeimas deputāts.
Grāmata ir unikāla 20. gadsimta pēdējā ceturkšņa liecība. Pirmā daļa «Durvīs» ar publicista Ē. Hānberga ievadu ir 1992. gadā tapis dokumentāls I. Ķezbera atmiņu stāstījums, tā pirmpublicējums bija lasāms turpinājumos laikrakstā «Neatkarīgā Cīņa». Jau tolaik atklātie dokumenti par sarakstu X stundai, dokumentu kopijas no Podoļskas arhīva par Rībentropa-Molotova slepenā pakta pielikumiem izraisīja plašu sabiedrības rezonansi.
Otrajā daļā «Tā tas bija» ievadvārdus rakstījis dzejnieks J. Peters, bet dzimtas vēsturi ieskicē māsa I. Lude. I. Ķezbera raksti un intervijas no 1976. - 1997. gadam apkopoti nodaļā «Tā tas bija» par dažādām jomām, kurās darbojies autors - diplomātija, radio un televīzija, kultūras procesi, ārpolitika, Latvijas iekšpolitiskie procesi. Grāmatā bagāts ilustratīvais materiāls.
Grāmatas sastādītāja D. Ķezbere uzsver, ka atlasītie materiāli šodienas lasītājam liek ne tikai atcerēties pagātnes notikumus, bet vilkt paralēles ar šodienas procesiem Latvijā un pasaulē, vērtēt likumsakarības un mācīties no kļūdām, kas pieļautas vēsturē.
Grāmatas izdošanu atbalstījusi Jūrmalas pilsētas dome.
«Mums ir divas ārpolitikas. Viena ir lieliski piemērota iekšējai lietošanai, bet otra - ārējai, un abas kalpo vienam mērķim - izlikties labākiem nekā esam.» (Ivars Ķezbers, 1995)
