Britu drošības dienesti pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados uzraudzīja Nobela literatūras prēmijas laureāti Dorisu Lesingu, baidoties, ka viņas simpātijas pret komunismu «pāraugušas jau gandrīz fanātismā», liecina piektdien publicētie arhīva materiāli. Drošības dienesti ievāca informāciju par Lesingas braucieniem uz tolaik komunistu jūgā esošo Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un Maskavu, uz kurieni viņu uzaicināja Padomju rakstnieku savienība.
Lesinga bija iestājusies komunistiskajā partijā toreizējā Lielbritānijas kolonijā Rodēzijā, tagad Zimbabvē, kur viņa uzauga. Tomēr drošības dienesti neatrada pierādījumus tam, ka pēc pārcelšanās uz Londonu 1949.gadā Lesinga būtu pievienojusies Lielbritānijas komunistu partijai, lai gan patiesībā viņa bija partijas biedre no 1951. līdz 1956.gadam.
1952. gada Slepenā izlūkošanas dienesta (SIS) dokumentos Lesinga raksturota kā «izteikti prokomunistiska, taču diez vai viņa ir partijas locekle». «Viņas komunistiskās simpātijas Rodēzijas audzināšanas dēļ pāraugušas jau gandrīz fanātismā,» teikts paziņojumā. «Koloniju ekspluatācija ir viņas mīļākā tēma. Viņa saka, ka viss melnais ir brīnišķīgs, bet vīrieši un viss baltais ir ļaunums.»
Lesinga nomira 2013. gadā 94 gadu vecumā. Viņas darbos paustas feminisma un antikoloniālisma idejas.
Viņas pazīstamākā grāmata ir 1962. gada romāns «The Golden Notebook» («Zeltītā piezīmju grāmata»), kas mūsdienās tiek uzskatīts par nozīmīgu feminisma darbu.
Lesinga sarakstījusi vēl apmēram 50 darbus, sākot ar politikas kritiku un beidzot ar zinātnisko fantastiku.
2007. gadā Lesingai tika piešķirta Nobela prēmija literatūrā.
