Nobela prēmija literatūrā piešķirta baltkrievu rakstniecei Svetlanai Aleksijevičai

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Nobela prēmija literatūrā ceturtdien piešķirta baltkrievu rakstniecei un žurnālistei Svetlanai Aleksijevičai (Светлана Алексиевич).

(Ziņa papildināta)

Prēmija pasniegta «par viņas polifonisko rakstības stilu, kas kalpo par pieminekli mūslaiku ciešanām un drosmei», norāda Zviedrijas akadēmija.

«Es tikko ar viņu runāju. Viņa pateica vienu vārdu - fantastiski,» sacīja akadēmijas sekretāre Sāra Daniusa.

67 gadus vecā Aleksijeviča ir 14.sieviete, kura ieguvusi Nobela prēmiju literatūrā.

Aleksijeviča guva starptautiskus panākumus ar darbiem par Černobiļas AES katastrofu un Otro pasaules karu, kas balstīti uz aculiecinieku stāstīto. Pirmajā personā sarakstītie darbi tulkoti vairākās valodās un saņēmuši žurnālistikas balvas.

Taču Aleksijevičas daiļliteratūra, kas sarakstīta krievu valodā, netiek publicēta autoritārajā Baltkrievijā, ko ilgus gadus pārvaldījis prezidents Aleksandrs Lukašenko. Rakstniece to raksturojusi kā «klusi piezogošos cenzūru».

70.gados Aleksijeviča strādāja par žurnālisti vietējā avīzē un sāka pierakstīt sieviešu-karavīru stāstus par Otrajā pasaules karā pieredzēto. Atmiņas tika apkopotas grāmatā «Kara nesievišķīgā seja», ko vairākus gadus aizliedza publicēt, jo autore tajā bija pievērsusies personiskajām traģēdijām, nevis uzsvērusi komunistiskās partijas lomu. Grāmata iznāca 1985.gadā.

Aleksijeviča vēlāk izdeva grāmatu «Cinka zēni» par mātēm, kuras zaudēja dēlus karā Afganistānā.

«Man jānotver cilvēks brīdī, kad viņš ir satriekts,» sacīja Aleksijeviča. «Svarīgi klausīties, kad kāds runā.»

1998.gadā Aleksijeviča izdeva grāmatu «Černobiļa. Lūgšana». Tajā apkopotas katastrofas seku novēršanā iesaistīto cilvēku atmiņas.

Aleksijevičas nesenākais darbs ir 2013.gadā iznākušais «Vremia sekond hend», kurā pētīta padomju mentalitāte vairāk nekā 20 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Aleksijevičas grāmatas nav izdotas Baltkrievijā kopš Lukašenko nākšanas pie varas 1994.gadā.

«Mēs redzam, kas mūs vada. Šis ir viduvējības triumfa laiks,» viņa pirms diviem gadiem sacīja intervijā laikrakstam «Belorusskaja Delovaja Gazeta». Viņa kritizējusi Lukašenko par valsts stingro kontrolēšanu ar padomju stila ekonomiku, kā arī nāvessoda saglabāšanu.

Aleksijeviča saniknojusi Baltkrievijas literārās aprindas, jo savus darbus raksta krievu, nevis baltkrievu valodā.

Aleksijeviča tika ierindota starp ticamākajiem literatūras prēmijas saņēmējiem. Pārējie šī gada favorīti bija japāņu rakstnieks Haruki Murakami, Kenijas rakstnieks Ngugi va Tiongo, Sīrijā dzimušais dzejnieks Aduniss un norvēģu rakstnieks Juns Fose.

Šonedēļ pasniegtas Nobela prēmijas medicīnā, fizikā un ķīmijā, bet vēl tiks paziņoti Miera prēmijas un ekonomikas prēmijas laureāti. Katra prēmija ir astoņus miljonus Zviedrijas kronu (860 000 eiro) vērta.

Uzvarētāji tika godināti svinīgā ceremonijā 10.decembrī.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu