Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir apsveicis baltkrievu rakstnieci disidenti Svetlanu Aleksijeviču ar šīgada Nobela prēmijas literatūrā iegūšanu, lai gan viņa ir Lukašenko autoritārā režīma kritizētāja. "Es esmu patiesi priecīgs par jūsu panākumiem. Es tiešām ceru, ka jūsu [iegūtā] prēmija kalpo mūsu valstij un baltkrievu tautai,» ceturtdienas vakarā paziņoja Lukašenko.
Lukašenko arī novēlēja Aleksijevičai «veselību, laimi un jaunus darbus, kalpojot baltkrievu tautai».
Jau vēstīts, ka Zviedrijas Akadēmija ceturtdien paziņoja, ka šā gada Nobela prēmija literatūrā ir piešķirta Aleksijevičai «par viņas polifoniskajiem literārajiem darbiem, kas ir piemineklis ciešanām un drosmei mūsu laikā».
Aleksijeviča ceturdien paziņoja, ka velta prēmiju Baltkrievijai, kurā viņas grāmatas nedrīkst izdot, kā arī kritizēja Lukašenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmus.
Rakstniece norādīja, ka viņas asi kritizētā Lukašenko vadītās Baltkrievijas varas iestādes ir viņu ignorējušas.
«Viņi izliekas, ka es neeksistēju,» teica Aleksijeviča, piebilstot, ka Baltkrievijā viņas darbus ir aizliegts izdot un viņa arī nedrīkst publiski uzstāties.
Rakstniece starptautisku ievērību izpelnījusies ar emocionāliem darbiem par Černobiļas kodolkatastrofu un Otro pasaules karu, kas balstīti uz aculiecinieku stāstīto. Izmantojot žurnālistes prasmes, viņa ir veidojusi stāstus par lielajām traģēdijām Padomju Savienībā un tās sabrukumu, padomju karu Afganistānā un pašnāvībām, kas izdarītas komunistu režīma sabrukšanas dēļ.
Aleksijeviča savus darbus raksta krievu valodā. Tie ir tulkoti 19 valodās un viņai ir piešķirtas daudzas starptautiskas balvas. Latvijā tulkoti tādi rakstnieces darbi kā «Cinka zēni» («Цинковые мальчики») un «Černobiļa. Lūgšana» («Чернобыльская молитва»).
Aleksijeviča dzīvo Minskā, tomēr viņas grāmatas Baltkrievijā netiek izdotas, kā pati rakstniece saka, «lienošās cenzūras» dēļ.
