«Paslēpes ar realitāti». Saruna ar debitanti dzejā Madaru Gruntmani

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Pašmāju dzejā spilgti ienākusi jauna parādība, dzejniece, kuras rakstītais ir svaigs, ekspresīvs un ļoti atklāts. Dzeja, kurai iedvesma tiek gūta nevis no citu uzrakstītajiem tekstiem, atsaucēm un alūzijām, bet gan no pašas autores piedzīvotā un pārdzīvotā. Aicināju Madaru Gruntmani (1981) uz īsu sarunu par nule apgādā «Neputns» klajā laisto debijas dzejas grāmatu «Narkozes».

«Madara Gruntmane raksta psiholoģiski precīzus un skaudri tiešus dzejoļus,» krājumu raksturo tā redaktors Guntars Godiņš. «Šādā dzejā teksts nav veiklāk vai neveiklāk savirknētu vārdu ornaments, bet tikai nepieciešamais līdzeklis, ar ko iespējams izteikt savas sāpes, prieku, sevi. Gan vārdu izvēle, gan teksta pieraksts ir lakonisks un dinamisks, un raupjā intonācija, ironija un pašironija ļauj pilnībā uzticēties autores teiktajam. Krājums «Narkozes» ar pilnīgo atklātību, mūsdienīgo un nesamāksloto valodu, ar pārdomāto māksliniecisko noformējumu būs atklājums, jauna nianse pašreizējās latviešu dzejas kontekstā.»

TVNET: Tava dzeja ir skaudri tieša, vēstījums lakonisks un dinamisks. Arī ikdienā esi tāda - aktīva, vitāla, vienmēr kustībā?

- Ikdienā varu būt diezgan mainīga - arī slinka un neko darīt negriboša. Visbiežāk apstākļi piespiež būt kustībā.

TVNET: Dzejas rindas tevi pārsteidz ikdienā vai esi no tiem dzejdariem, kas velta tekstu sacerēšanai kādu noteiktu dienas laiku?

- Tas nenotiek plānoti.

TVNET: Nēsā līdzi kādu blociņu? Mūza jau var pārsteigt visnepiemērotākajā brīdī...

- Nēsāju, nēsāju. Arī pie gultas turu (smejas).

TVNET: Tavas atbildes ir tikpat lakoniskas kā pati dzeja... labi, jautāšu plašāk. Pastāsti par šo grāmatiņu. Kāda laika posma dzejoļi tur apkopoti?

- Lielākoties pēdējo piecu gadu sarakstītais, lai gan daži no dzejoļiem sarakstīti studiju laikā.

"Narkozes"
"Narkozes" Foto: publicitātes

TVNET: Kāpēc «Narkozes»?

- «Narkozes» tāpēc, ka, manuprāt, tas ir stāvoklis, kuru tā vai citādi katrs no mums ir piedzīvojis. Tas ir veids, kuru izvēlamies, lai aizbēgtu, aizmirstos, lai uzspēlētu paslēpes ar realitāti. Kādam tā ir iemīlēšanās, kādam apreibinošas vielas, kādam sevis izdomāta pasaule. Protams, pirmais, kas mums nāk prātā, ir medicīniskais termins - arī tad pacients ir spiests pamest realitāti un aizbēgt no sāpēm. Grāmatā ir aprakstīti šie manis minētie narkožu veidi.

TVNET: Bet vai tad dzīve nav skaista?

- Dzīvi skaistu padarīt ir mūsu rokās.

TVNET: Kuras ir tavas autoritātes dzejā? Vai vispār seko līdzi tam, kas te pie mums notiek šajā lauciņā?

- Sekoju. Es, protams, pieminēšu Guntaru Godiņu, savas grāmatas redaktoru, - apbrīnoju viņa smalko ironiju, pasaules elpas sajūtu dzejā. Pēdējā laikā gan viņš vairāk atdzejo. Igauņu dzejnieka Artura Alliksāra atdzejojums, manuprāt, ir meistardarbs! Vēl Andris Akmentiņš, Kārlis Vērdiņš, Žebers. Jāņa Rokpeļņa jaunās grāmatas priekšā atliek vien cieņā noliekt galvu.

TVNET: Vieni kungi. Kur tad dzejnieces?

- Inguna Jansone - bet viņa diemžēl vairs nav šajā saulē. Andra Manfelde. Patiesībā es dzeju nešķiroju kungos un dāmās (smejas).

TVNET: Vai gribētu, lai kāds sacerētu mūziku ar taviem vārdiem? Tā jau tāda modes lieta pēdējos gados...

- Es mēģinu nedomāt par to, kam tagad būtu jānotiek ar šiem dzejoļiem. Mācos paļaušanos, ka tie atradīs savu labāko ceļu. Ja kāds gribēs pielikt tiem notis, protams, priecāšos, bet tas noteikti nav pašmērķis.

TVNET: Un nobeigumā mazliet ironiski. Vai arī tavā dzejoļu krājumā ir atrodams kāds lamuvārds?

- Izlasiet paši, un, ja atrodat, padodiet man ziņu (smejas).

***

Madara Gruntmane (1981) mācījusies Liepājas Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolā, absolvējusi Baltijas Starptautisko akadēmiju kultūras projektu vadībā. Kopš 2010. gada vada radošo apvienību «I Did It» un darbojas kā kultūras pasākumu producente, ir daudzu Latvijā labi pamanītu projektu autore, guvusi arī plašu starptautisku pieredzi. Dzeju raksta kopš bērnudārza. 2014. gadā nosūtīja savus dzejoļus dzejniekam Guntaram Godiņam, kurš iedrošināja dzejoļu krājuma veidošanai. Pirmā publikācija žurnālā «Latvju teksti» 2015. gada jūlijā. Kad vien iespējams, Madara dodas uz Parīzi. Piemīt nepārejoša atkarība no saules.

neputns.lv

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu