Visas Jāņa Krēsliņa uzņemtās fotogrāfijas un zīmējumi tapuši 1894. un 1895. gadā, kad Krēsliņš piedalījās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rīkotajās ekspedīcijās dažādos Latvijas novados ar mērķi iegūt materiālus Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, ko 1896. gadā Rīgā X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikā organizēja Rīgas Latviešu biedrība.
Minētās ekspedīcijas kopumā bija 11, Jānis Krēsliņš piedalījās četrās, no kurām trijās viņš devās vienatnē. 1894. gada vasarā Krēsliņš kopā ar Pēteri Ābolu jeb Abulu un Krišjāni Zīvartu devās ekspedīcijā pa Vidzemes rietumu un ziemeļu daļu. 1894. gada Ziemassvētkos Krēsliņš devās vākt materiālus uz Nīcas, Bārtas un Palangas apkārtni, kas tolaik ietilpa Rucavas pagastā. Nākamā gada Lieldienās maršruts veda uz Alsungu, Turlavas, Rumbas un Snēpeles pagasta kuršu ķoniņu ciemiem. 1895. gada vasarā Jānis Krēsliņš apceļoja Latgali, Vidzemes austrumus un vidusdaļu.
Grāmatā apkopots viss LNVM rīcībā esošais Jāņa Krēsliņa mantojums. Akvareļos un eļļas gleznojumos atainoti latviešu zemnieku dzīvojamo un saimniecības ēku kopskati, plāni, apkures ierīču un rotājumu sīkdaļas, apbūves izkārtojuma plāni, īpašuma zīmes, novadu tradicionālie apģērbi, Bauskas pilsdrupas, Salacas pilskalns un kuršu ķoniņu vapeņi. Savukārt fotogrāfijās redzami Latvijas lauku iedzīvotāji ikdienas un svētku apģērbā. Nīcā, Bārtā, Rucavā un ķoniņu ciemos ļaudis fotografēti arī tradicionālajā apģērbā. Fotogrāfiju otrajā pusē Krēsliņš pierakstījis nofotografētā cilvēka datus: vecumu, auguma garumu, matu un acu krāsu, plecu platumu, krūšu un galvas apkārtmēru, sejas garumu, plaukstas garumu un platumu.
