2016. gada septembrī izdevniecībā «Dienas Grāmata» klajā laists Noras Ikstenas romāna «Mātes piens» tulkojums krievu valodā, kas tapis ar Valērija Maligina atbalstu. Romāns latviski iznāca 2015. gadā vēstures romānu sērijā «Mēs. Latvija, XX gadsimts». Grāmatu krievu valodā tulkojusi Ludmila Nukņeviča.
«Kopš Noras Ikstenas romāna «Mātes piens» izdošanas 2015. gada septembrī viena gada laikā grāmata piedzīvojusi jau vairāk nekā 10 papildmetienu. Mūsdienu Latvijā tas ir īpaši rets gadījums, tāpēc šo romānu ir vērts izlasīt jau tādēļ vien, lai kaut pamēģinātu izprast, kas tad ir iemesls šā darba ārkārtējai popularitātei latviešu lasītāju vidū, kuri grāmatu veikalos izķer kā karstus pīrādziņus.
Žanriski «Mātes piens» it kā ir parasta ģimenes hronika. Tomēr romāna vēstījumā šo it kā vienkāršo stāstu par vienu ģimeni nemitīgi caurvij spēcīgi, nopietni, pat mūžseni jautājumi. Piemēram, tiekšanās pēc brīvības, kas tā ir – sirdsšķīsta un bīstama ilūzija vai tomēr gēns, bez kura cilvēks nespēj būt Cilvēks? Un – kā tieši, pēc kādām pazīmēm atšķirt talantu no neprāta? Un vēl – spēja piedot – vai tā ir stipro vai vājo ziņā? Un tad arī, iespējams, pats biedējošākais jautājums – ja reiz mēs visi dzīvojam civilizācijas būrī, vai tas būtu prasts vai zeltīts, vai vien murgos iztēlots – vai ir piedienīgi, vai nav pat nelietīgi tā dzīvot, dzemdināt bērnus un barot viņus ar jau pirmsākumā saindētu mātes pienu?...
Protams, šie visi ir savā ziņā retoriski jautājumi un varbūt pat nav tik daudz no svara.
Grāmata ir laba arī pati par sevi – kā piepeši atdzīvinātas vēlīno padomju laiku bildītes, kurās, grozies kā gribi un no piektās kolonnas neatkarīgi, ieraugāmi arī daudzi no mums. Romāna vēstījums izstāstīts vienkāršā, dažbrīd pat tīši greizā valodā – un te redzam Noras Ikstenas spožās stilistes talantu! – gan no meitas mutes, gan viņas mātes, spožās zinātnieces, kuru skūpstījis vai nu Dievs, vai Sātans, vai varbūt abi divi, greizsirdīgi cīnīdamies par tiesībām paturēt sev šo izcilo cilvēkmateriālu.
Un izstāstīts šis stāsts ir ar tik dziļu sāpi, tik aizkustinošu maigumu pret visiem šīs dzīves pabērniem, lai arī cik paklīduši un bezcerīgi tie būtu, ka laikam jābūt akmenim sirds vietā, lai viņus visus neiemīļotu un pēc romāna izlasīšanas neieslīgtu pamatīgās pārdomās – par daudzām lietām...»
Tulkotāja Ludmila Nukņeviča.
Mīksto vāku sējums ar atlokiem, 168 lpp., izdota 2016. gada septembrī.
