Arī šā gada Dzejas dienās Liepājā tas būs pamanāms ar īpašu dienas tēmu Raiņa parkā – "Katram savs Rainis". Galvenajos sarīkojumos, kas risināsies jau nākamnedēļ, no 5. līdz 9. septembrim, literātu priekšnesumi notiks rokrokā ar diskusijām, semināriem, grāmatu atvēršanu, mūziku, mākslu un naksnīgi liriskām studentu improvizācijām.

Kopš 1991.gada Dzejas dienas Liepājā organizē Centrālā zinātniskā bibliotēka un tās direktore AINA KRAUČE. Viņa arī stāsta par galvenajiem dzejas sarīkojumiem un to saistošākajiem jaunumiem.

– Ar ko, jūsuprāt, iezīmējas šā gada Dzejas dienas Liepājā?

– Pirmkārt, ar to, ka tās risināsies ciešā sadarbībā ar Pedagoģijas akadēmiju un pilsētas skolām. Mani ļoti iepriecina fakts, ka mācību iestādes pašas izrāda iniciatīvu un aktīvi iesaistās sarīkojumu organizēšanā. Turklāt gribu uzsvērt, ka paši studenti un skolu audzēkņi ļoti strikti izvēlas tos Rīgas un pašmāju dzejniekus, ar kuriem Dzejas dienās vēlas tikties. Mums, organizētājiem, dabiski, atliek to ņemt vērā un respektēt. Otrkārt, turpinām pērn iesākto praksi, kad notiek ne tikai galvaspilsētas un Liepājas autoru dzejas lasījumi, bet būtisks akcents tiek likts uz izglītojošo momentu, proti, semināru, diskusijām un iepazīstināšanu ar citu tautu dzejas vērtībām. Šoruden tā būs amerikāņu dzeja. Par to nesen notikušajā skolotāju konferencē runāja arī LPA profesors Edgars Lāms. Treškārt, ir liels gandarījums, ka liepājnieku vēlme tikties ar konkrētiem viesliterātiem sakrīt ar mūsu vēlmi iesaistīt šajās Dzejas dienās tādus jaunās paaudzes autorus, kuri ne tikai paši raksta dzeju, bet par kuriem raksta un runā masu saziņas līdzekļi un kuri arī paši aktīvi iesaistījušies dzejas procesu vērtēšanā.

– Kādi dzejnieki nākamnedēļ viesosies Liepājā un ko viņi sagatavojuši?

– Mums būs četri viesi – Rakstnieku savienības projektu koordinators un jauno autoru "Literārās akadēmijas" konsultants Ronalds Briedis, pirmo reizi divus gadus pēc kārtas ierodas Kārlis Vērdiņš, kurš gan pats ar prieku piekrita, gan arī liepājnieki ļoti vēlējās atkal ar viņu tikties, būs arī jaunās uzlecošās dzejas zvaigznes Marts Pujāts un Agnese Krivade. Visi viņi kopā ar Pedagoģijas akadēmijas mācībspēkiem divu stundu garajā seminārā par tēmu "Teksts, lasītājs, autors" ir sagatavojuši lekcijas par aktuāliem literāro norišu tematiem, piemēram, "Rakstnieku profesionālās izaugsmes veicināšanas modeļi", "Poētiskais elements mūsdienu dzejā un jaunrades procesā", "Dzeja un reklāma", "Kā teksts kļūst aktuāls" un citi. Semināru vadīs akadēmijas mācībspēks, filoloģijas maģistre Sandra Okuņeva. Manuprāt, neparasts rīdzinieku piedāvājums būs atraktīvs sarīkojums koncertzālē Graudu ielā par tēmu "Sociālistiskā reālisma dzejas pēcpusdiena", kurā viesi sniegs tādu kā priekšnesumu, iejūtoties tā laika dzejnieku lomās. Protams, viņi dosies arī uz pilsētas skolām.

– Ko savukārt interesantu piedāvās Liepājas autori?

– Ir prieks, ka mūsu literāti arī šogad nāks ar savu izdevumu un grāmatu prezentācijām: Ēriks Kūlis atvērs savu piedzīvojumu grāmatu bērniem no Rūķu sērijas kopā ar mākslinieces un šo grāmatu ilustrāciju autores Dzintras Vīriņas darbu izstādi. Sandra Vensko – dzejas grāmatu bērniem "Pāris – nepāris", savu sarīkojumu un žurnāla jaunā numura atvēršanu Rožu laukumā rīkos literātu klubs "Helikons". Ir gandarījums, ka arī Liepājas literāti iesaistās izglītojošajā procesā. Savdabīga pēcpusdiena ar aktieru un mūziķu piedalīšanos varētu izvērsties "Jāņa Silazara un Edvīna Tauriņa diskusija dzejā", ja zinām, ka Silazars ir sen kopš aizsaulē. Īpašs prieks, ka Sandra Vensko un komponists Andris Eniņš kopā ar studentu teātra "Rikošets" vadītāju Maiju Kalniņu un ansambli "Gaismiņa" rīko izglītojošus dzejas svētkus bērnu auditorijai – "Tā top grāmata". Bet krieviski runājošajai auditorijai žurnālists un literāts Kirils Bobrovs 12.vidusskolā vadīs diskusiju "Kas es esmu, kas gribētu būt?". Sīkāk par Liepājas literātu piedāvājumiem var izlasīt programmā.

– Pēc šā gada jaukās, pārskatāmās un izsmeļošās programmas, kuru noformējusi māksliniece Andra Pelna, redzams, var spriest, ka Dzejas dienas galvenie sarīkojumi iziet ārpus Liepājas centra, kā arī turpinās tradīcija – iesaistīt tajos mūziķus, aktierus un māksliniekus.

– Jā, ir prieks, ka Dzejas dienas iet ne tikai plašumā, bet arī dziļumā, tātad attīstās. Piemēram, 6.septembrī Sakas novada Dabas fonda brīvprātīgā kopa "Optimistu pulks" organizēs pasākumu Sakas novada Ozolu takā pie Sēku ozoliem "Stūrīšos". Optimistu vadītāja Skaidrīte Solovjova savējos, helikoniešus un visus citus interesentus, ņemot līdzi mēramtraukus un šķīvi, kā arī dvieli pirts priekiem, aicina pulcēties pulksten 14 uz autobusu pie Pedagoģijas akadēmijas. Bet Ineta Stadgale savas dzejas vakaru un tematisku izstādi par Austrumu mākslas tematu kopā ar dejotāju Zitu Valku rīko Karostā, centrā "K@2". Arī māksliniece Līga Petre–Gūtmane Zinātniskajā bibliotēkā piedāvā radošo sarīkojumu par spāņu dzeju, mākslu zīda gleznojumos un deju, kurā arī piedalās Zita Valka, bet jauniņā dziedātāja jau ar starptautisku pieredzi Marija Konopļova dziedās spāņu valodā. Īpašu dāvanu Dzejas dienu dalībniekiem un klausītājiem otrdienas pēcpusdienā sniegs Liepājas Simfoniskais orķestris un tā galvenais diriģents Imants Resnis.