Grāmatas autors Aleksandrs Jakovļevs ir politiķis, kurš pats ir piedalījies Krievijas reformas plāna izstrādāšanā, kā arī vairākkārt viesojies Latvijā, atbalstot demokrātijas idejas.
Aleksandrs Jakovļevs "Krēsla" (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
“Krēsla” ir politiski memuāri, kas uz Aleksandra Jakovļeva karjeras fona dod ieskatu apcerējumā par Krievijas un tās tautas likteni, par revolūcijām, kariem un konfliktiem, par represijām Ļeņina - Staļina despotiju laikā, par to, kāpēc arī šobrīd ierēdņu autoritārisma negaisa mākonis karājas virs valsts. Grāmata sevī ietver arhīva dokumentus, secinājumus.
„Grēksūdze – smaga lieta, ja runā un raksta taisnību. Un nepateicīga. Sevišķi, kad raksti par Krievijas un tās tautu bēdām ar mīlestību un dvēseles trauksmi par tavas valsts bērnu nākotni, par Krieviju, neizskaidrojami dīvainu, gadsimtiem cietušu, mokoši uz vietas mīņājošos, meklējošu kaut kripatiņu laimes un taisnīguma. Mans zemes ceļš noslēdzas, tāpēc spēles ar vēsturi un personīgās dzīves zigzagi mani neskar. Tikai, lūk, nezinu, kā savu dvēseli nomierināt.” Aleksandrs Jakovļevs
“Jakovļevs bija Reformācijas sudraba gadu, kā viņš sauca Gorbačova perestroiku, “intelektuālā veiksme”. Aparāts izaudzināja pats savas eksistences ideoloģisko noliedzēju, sistēmas savaldītāju un likvidētāju.” Šie politiskie memuāri būs lielisks ieskats Krievija liktenī.
“Ļoti vēlos, lai šī grāmata kļūtu par mūsdienu studentu rokasgrāmatu, jo bez tās nav iespējams izprast Krievijas vēsturi un saprātīgi spriest par tās šodienu un rītdienu.”
Zapesockis, profesors
“Ja nebūtu Jakovļeva, tad Tautas deputātu kongress 1989. gadā neatzītu 1939. gada neuzbrukšanas līguma starp PSRS un nacistisko Vāciju slepenos protokolus. Diez vai bez tā mūsu drosminieki 1990. gada 4. maijā Rīgā būtu pasludinājuši Latvijas neatkarību.” Marina Kosteņecka, rakstniece