Ķīmisko ieroču izmantošana un latviešu strēlnieki 1917.gada Ziemassvētku kaujās (D.Dedumietis),

Gatavošanās Liepājas aizstāvībai 1919.gada rudenī. Ko par to vēsta Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti (B.Ekmane);

Igaunijas Neatkarības karš un Krievijas Pilsoņu kara Petrogradas fronte (K.Brigemans, Vācija);

Latvijas valsts politikas izstrāde prostitūcijas jautājumā 1919.-1921.: Latvijas armijas ietekme (I.Lipša);

Polijas internēto karavīru nodošana NKVD rīcībā Latvijā 1940.gadā (A.Glovackis, Polija);

Latvijas armijas artilērijas daļu integrācija Sarkanās armijas 24.teritoriālajā strēlnieku korpusā 1940.-1941.gadā pēc Krievijas Valsts kara arhīva materiāliem (A.Čapenko, Krievija);

Latvijas Republikas tirdzniecības flote 2.pasaules kara sākumā (J.Siks);

Nacionālās pretošanās kustības apspiešana Baltijas valstīs un Rietumukrainā 1953.gada vasarā – Berijas jaunais kurss (T.Tannbergs, Igaunija);

Vāci VI SS brīvprātīgo armijas korpusa uzbrukums 1945.gada janvārī Kurzemē (V.Kuzmins),

Latvijas Nacionālo partizānu apvienības atjaunošana un darbība (J.Maurītis);

Lietuvas militārās vēstures izpēte XX gadsimtā (J.Vaičenonis, Lietuva);

Somu militārā historiogrāfija pēc 2.pasaules kara (O.Silvenoinens, Somija); Latvijas armijas speciālo un tehnisko vienību krūšu nozīmes (I.Zeltiņa);

Vācijas policijas, Ieroču SS atšķirības zīmes, ko lietoja latviešu karavīri 2.pasaules karā (V.Kateriničs);

1917.gada februāra – oktobra notikumi armijā 1. latviešu strēlnieku brigādes kauju žurnāla atspoguļojumā (I.Krīgere);

Virsaiša Viestura sardžu rotas 1950.gada rīkojumi muzeja dokumentu kolekcijā (S.Baltiņa);

Cēdelhēmas vēstules – ticība brīvai Latvijai (J.Āboliņa); A.Brensona patšautenes liktenis (E.Gelderiņš);

Zīmējumu un atmiņu albumi Latvijas Kara muzeja krājumā (B.Brenča).

Interesenti izdevumu var iegādāties Latvijas Kara muzeja kioskā.