Apgāds «Jumava» laidis klajā Martina Pistoriusa (Martin Pistorius) un Meganas Loidas Deivisas (Megan Lloyd Davies) stāstu, kas balstīts uz patiesiem notikumiem, - «Neredzamais zēns» («Ghost Boy»), informē izdevēji. No angļu valodas tulkojusi Monta Kļaviņa.
Galvenais varonis ir zēns Martins, kurš bērnībā zaudējis spēju kustēties un 12 gadus pavadījis «neredzams», ieslodzīts savā ķermenī. Martins pamazām atgūst spēju kustēties, viņu ļoti atbalsta ģimene, viņš iemīlas un apprecas, sāk strādāt pie runas atveides programmatūras izstrādes.
«Nav svarīgi — Dienvidāfrikā, Latvijā vai kādā citā valstī — pasaulē vēl aizvien ir cilvēki, kas institūcijās ieslodzīti tikai tāpēc, ka viņi nespēj runāt, nespēj izteikt savas jūtas un emocijas, nespēj pateikt, ka arī viņi ir šajā sabiedrībā un grib dzīvot. Tieši tāds ir arī Martins. Viņa veiksmes stāsts par brīnumaino izlaušanos no sava nekustīgā ķermeņa pierāda apkārtējiem, savai ģimenei un pirmkārt pašam sev, ka dzīve ir iespējama. Nespējīgs pats kustēties un runāt, Martins gadiem ilgi ir ieslodzīts un izolēts. Viņš vēro dzīvi no malas, ieklausās apkārtējos cilvēkos un bieži dzird un pamana lietas, kas citiem palikušas apslēptas. Martinam ir izdevies sevi pierādīt. Vai tā ir veiksme, sagadīšanās vai vienkārši brīnums? Grāmata nesniedz atbildi uz šo jautājumu. Tomēr tā pavisam skaidri parāda, ka laimes izjūta vismazāk ir atkarīga no cilvēka fiziskā stāvokļa.» (Biedrības «Sustento» vadītāja Gunta Anča)
«Man ir 25 gadi, taču no pagātnes atceros tikai tik daudz, cik sāku atcerēties, kad atguvos no nebūtības, kurā biju pazudis. Atceros, ka redzēju tādus kā gaismas uzplaiksnījumus tumsā ap to laiku, kad apkārtējie cilvēki runāja par manu sešpadsmito dzimšanas dienu un nevarēja izlemt, vai uz mana zoda parādījušos rugājus noskūt vai tomēr ne. Es izbijos, jo, lai gan nespēju neko atcerēties, joprojām biju pārliecināts, ka esmu mazs puika, taču balsis tajā pašā laikā runāja par pieaugošu jaunu vīrieti. Tikai pēc tam palēnām sāku apjaust, ka viņi runā par mani. Sapratu arī to, ka man ir mamma un tētis, un brālis, un māsa, kurus satieku ik dienu.»
Patiess stāsts par ģimenes mīlestību un apbrīnojamo dzīves ceļu, kas ļāvuši Martinam būt šeit un tagad un skatīt pasauli pavisam citām acīm, māca mums cerēt un gaidīt — tikai tad ar mums notiks labās lietas.
