Apgāds «Lietusdārzs» izdevis grāmatu, kurā ļoti tieši atklāta mūsdienu Latvija – gan reālā, gan ilgotā: «Atspulgi virmo». Tās autors Andris Upenieks vienā krājumā apvienojis prozu un dzeju, un abās sastopams gan asi kritisks vērtējums, gan maigi lirisks apdziedājums.
Grāmatas pirmo daļu veido esejas, otro – dzejoļi. Esejās (un arī daļā dzejoļu) kā uz delnas atklāta Latvijas īstenība: visādos līmeņos tiek izšķērdēti nodokļu maksātāju līdzekļi, ierēdņi arvien vairāk apgrūtina skolotāju darbu, Latvijas simtgades svinības draud izvērsties tukši pompozas… Autors nav tikai notikumu un problēmu pierakstītājs, aprakstītājs; viņš dedzīgi apliecina, noraida, pieprasa. Tas, par ko uzzinām no televīzijas, radio, citiem medijiem, šajā grāmatā ir ieguvis viena cilvēka pārdzīvojuma spēku.
Kas ir Andris Upenieks? Viņš bija, ir un paliek skolotājs, skolas direktors, audzinātājs, žurnālists, cīnītājs, Atmodas laika cilvēku kopāsaucējs, mūziķis, dziesminieks, dzejnieks, kultūras norišu dalībnieks un veidotājs… Vienā vārdā – Tautskolotājs, godam nopelnījis šo latviešiem tik būtisko titulu, Ogres novada Ķeipenes pagastā audzinādams bērnus un augdams pats. No sirds. Kāda daļa izdzīvotā, pārdzīvotā apkopota šajā grāmatā.
Tieši un droši Andris Upenieks uzrunā tuvus un tālus ļaudis, arī Latvijas Valsts prezidentu. Šajā prozā un dzejā ir daudz jautājuma un izsaukuma teikumu – autors ir meklējošs, prasīgs un rosinošs. Viņš skaļi vēlas to, ko klusībā grib daudzi: lai Latvija ir mūsu Dievzemīte ar taisnīgu, godīgu valsti un labiem cilvēkiem.
Grāmatu bagātina autora fotogrāfijas. Tās ir skaistas – tāpat kā Latvija. Un tās ir asā kontrastā ar tādu Latviju, kādu mēs to negribam redzēt.
