Grāmatā apkopota informācija par Arturu Aberdingu, Ādolfu Bļodnieku, Hugo Celmiņu, Pēteri Juraševski, Jāni Pauļuku, Zigfrīdu Annu Meierovicu, Marģeru Skujenieku, Kārli Ulmani unVoldemāru Robertu Zāmuelu.

1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika. Taču valsts tā arī netiktu izveidota un tās proklamēšana paliktu vien uz papīra kā deklaratīvs dokuments un vēl viens izpētes avots vēsturniekiem, ja nebūtu cilvēku, kas šo ieceri īstenotu. Cilvēki, kas bija gatavi uzņemties atbildību, bija gatavi riskēt un kļūdīties, un, ja nepieciešams, gatavi upurēt arī savu drošību un labklājību. Latvijas valsts tapa ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Eiropu bija izpostījis Pirmais pasaules karš, bruka gadsimtiem senas impērijas, radās un plašu atbalstu guva jaunas radikālas ideoloģijas, kas noliedza iepriekšējo kārtību un vērtības. Tika runāts gan par Eiropas norietu un bojāeju, gan jaunas pasaules veidošanu, kurā viss, ieskaitot sievas un bērnus, būs kopīgs. Šādos laikos visdrošākais bija paiet maliņā un nogaidīt, lai visi vēji pārskrien pāri, jo skaidrības un drošības par to, kas gūs virsroku un ar ko tas vispār beigsies, nebija. Iznākt priekšplānā un skaidri paust savu viedokli bija liela drosme. Un vēl lielāka drosme bija ķerties pie reāliem darbiem, lai savus sapņus īstenotu. Par to arī ir šī grāmata. Par cilvēkiem, kas bija drosmīgi un uzņēmīgi, par cilvēkiem, kuriem mēs esam lielu pateicību parādā par to, ka mums joprojām ir sava valsts un valoda, ar ko varam lepoties. Par to, ka varam droši raudzīties nākotnē, jo mūsu valsts pamati ir ielikti stingri.

Vēl šajā sērijā iznākusi grāmata «Brīvās Latvijas prezidenti»un sagatavošanā ir grāmata «Latvijas armijas komandieri».

_{Zinātniskais redaktors Dr. Hist., doc. Gatis Krūmiņš.}

www.jumava.lv