Skotu rakstniece Geila Hanimena (Gail Honeyman) apgādā Zvaigzne ABC laiž klajā jaunu darbu «Eleanorai Olifantai viss kārtībā», informē izdevēji.
Eleanora Olifanta ir klāt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Lasīt šo romānu ir patiess baudījums. Lūkojoties no Eleanoras skatpunkta, vērojam pasauli kā izklaides parka greizajos spoguļos un rodas vēlme pārskatīt līdzšinējo pasaules uztveri. Eleanorai Olifantai, protams, nemaz tik lieliski neklājas, un viņai nāksies daudz ko apgūt, tomēr ir ne mazums lietu, ko arī mēs varam mācīties no viņas,» par romānu «Eleanorai Olifantai viss kārtībā» raksta prestižais izdevums «Washington Independent». Eleanora Olifanta uzrunā daudzus – rakstnieces Geilas Hanimenas pirmais romāns mēnešiem ilgi turējies visvairāk pārdoto grāmatu topa augšgalā daudzās valstīs, tulkots vairāk nekā 30 valodās, un tā ekranizācijas tiesības ieguvusi producente Rīza Viterspūna.
«Galvas masāža frizētavā, injekcija pret gripu – cilvēki man pieskaras tikai tad, ja es par to maksāju, un gandrīz vienmēr viņiem rokās ir gumijas cimdi. Es nežēlojos, tikai konstatēju faktus,» atzīstas Eleanora Olifanta. Jo viņa ir dīvaine. Nekaitīga, tomēr neapšaubāmi dīvaine – sociālās iemaņas nav Eleanoras stiprā puse, un viņa vienmēr saka to, ko domā. Katru dienu, ejot uz darbu, viņa ģērbjas vienādi, ik dienu izvēlas vienu un to pašu lenča piedāvājumu, trešdienu vakaros sarunājas ar mammu pa telefonu, bet nedēļas nogales pavada ar atkausētu picu un degvīnu. Viņas rūpīgi strukturētajā dzīvē nekā netrūkst. Izņemot... visu. Romāna gaitā, iepazīstot šo nopietno meiteni arvien vairāk, arī lasītājs pārdzīvo lielākas un mazākas atklāsmes un atvadās no daža laba aizsprieduma. Mēs katrs esam personība, un katram no mums ir iemesli būt tādam, kāds esam, – taču neviens nav sacījis, ka mēs vienmēr paliksim tādi, kādi esam šodien. Iespējams, dzīves laikā mainīsies daudzas it kā pašsaprotamas lietas un paradumi, kardināli mainot mūs un mūsu uzskatus. Laiks, ko agrāk veltījām draudzības kopšanai, tagad paiet citās nodarbēs. Mēs attālināmies no pasaules, vienlaikus esot tik atklāti kā vēl nekad agrāk. Vai tas ir labi vai slikti? Kas zina? «Tagad vientulība ir līdzvērtīga vēzim – mulsinoša, kaunpilna parādība, kuru cilvēks pats sev kaut kā piebur. Briesmīga, neārstējama slimība, tik biedējoša, ka neviens to neuzdrīkstas pieminēt, nevēlas par to dzirdēt, baidoties, ka tā varētu piemeklēt arī viņus un šis vārds vien varētu rosināt likteni uzsūtīt viņiem līdzīgas šausmas,» sev netipiskā atklātības brīdī prāto Eleanora Olifanta. Un lasītājs top savaldzināts, kopā ar Eleanoru izdzīvojot laiku, kad jaunā sieviete pamazām un nedroši atbrīvojas no savas «vientulības kūniņas», lai ļautu sev just – sāpes un prieku, mīlestību un pieķeršanos, dusmas un piedošanu. Vārdu sakot, šis ir romāns, kas arī lasītājā atdzīvina prieku par pasaules skaistumu un visu to, kā dēļ ir vērts dzīvot no sirds un pilnestīgi.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga.