Divdesmitgadīgā studente Nontobeko Mbujazi dzīvo Dienvidāfrikas pilsētā Durbanā, studē kriminoloģiju universitātē un brīvajā laikā sociālajos tīklos publicē savas fotogrāfijas. Viņa ir pilnīgi normāla meitene, izņemot vienu – viņas ādai un matiem trūkst pigmenta.

Iedzimtās nepilnības dēļ internetā Nontobeko bieži nākas piedzīvot apkārtējo ņirgas. Viņa atklāj, ka bālās ādas dēļ cilvēki viņu iesaukuši par spoku, tomēr tas netraucē viņai tiekties piepildīt sapni kļūt par modeli.

Nontobeko stāsta: «Jā, es esmu albīne, bet par spīti tam man netrūkst drosmes, lai veidotu karjeru modeļu biznesā. Cilvēki internetā man ir teikuši, ka izskatos pēc spoka, jautājuši, kur ir manas uzacis un kāpēc mana āda ir tik bāla, tomēr reālajā dzīvē es nekad neesmu piedzīvojusi tādu ņirgāšanos.

Ironiski, bet šī ņirgāšanās ir tikai vairojusi manu pašpārliecinātību, un es zinu pavisam noteikti – es esmu skaista.»

Nontobeko arī piemin, ka cilvēki nesaprot, ka albīnisms nav slimība, bet gan ādas īpatnība, un citādi albīni ne ar ko netšķiras no citiem.

«Cilvēki, kuri ņirgājas par albīniem, šādi kompensē savu pašpārliecības trūkumu.»

Lai arī Nontobeko netrūkst drosmes un lepnuma par savu īpatnību, viņa atzīst, ka bērnība nav bijusi viegla. Viņa nedrīkstēja spēlēties saulē, jo viņas āda var ļoti ātri apdegt, izraisot ādas vēzi.

Nontobeko saka: «Bērnībā es nedrīkstēju spēlēties saulē kopā ar citiem bērniem un man vienmēr bija jānēsā cepure. Tas bija ļoti smags laiks.»

Nontobeko žurnālistiem vēl piebilst, ka vēlas iedvesmot citus albīnus, neņemt vērā apkārtējo ņirgas un apzināties, ka viņi ir skaisti.

«Albīni ir skaisti, un es vēlos, lai tie saprot, ka dzīvē tiem nav nekādu šķēršļu, lai sasniegtu savus sapņus.»