Piektdienas saviesīgais vakars tika atklāts ar īsu, tomēr kodolīgu režisora uzrunu klātesošajiem. Uz skatuves kāpa filmas radošā komanda, kā arī producenti - Andrejs Ēķis un Aigars Grauba. Aicinātie viesi ieradās laicīgi, aizpildot sēdvietas gan zālē, gan uz balkona. Žurnālisti pierakstīja svarīgāko, bet fotogrāfi, rosoties gar skatuvi, iemūžināja skaistākos un patīkamākos vakara mirkļus. Filma varēja sākties.

Streičs LNT raidījumā "900 Sekundes" atzina, ka ir gandarīts ar padarīto, un ir priecīgs, ka filmas iznākumu akceptējuši arī paši producenti. Tagad atlicis vien iekarot skatītāju sirdis.

"Producenti filmai devuši plašu ceļu, kas ir nebijis gadījums gan manā dzīvē, gan latviešu kinematogrāfā vispār,"

stāsta režisors. "Filma taisīta ar vērienu - gluži kā vecajos boļšaviku laikos".

Jaunā spēlfilma "Rūdolfa mantojums" veidota pēc latviešu literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem (scenārija autots pats Streičs) un atspoguļo notikumus, kādi varēja risināties pirms "Skroderdienām Silmačos". Šī filma ir Streiča veltījums Blaumanim ar patvaļīgu atskatīšanos uz notikumiem, kad Skroderdienu varoņi bija pavisam jauni. Tiem doti citi vārdi, kā arī darbība pārnesta uz daudz vēlāku laiku nekā Blaumanim.

Filmas darbība norisinās 20. gadsimta sākumā, kas solīja latviešiem pārticīgu un laimīgu nākotni, bija modusies tautas nacionālā pašapziņa, un auga zemnieku varēšana pārspēt pat muižniekus. Vecais ķeizara zaldāts Rūdolfs Rūdups, ar savu bagātību un lepnību būdams baronam kā dadzis acīs, kļūst gaužām nevaldāms, kad viņu ķer Amora bulta.

Režisors skatītājiem aicina dzīvot pašiem savā zemē un neaizmirst veidot neatkarīgu fundamentu. Streičs izmanto Ēvalda Valtera vārdus, kas reiz teikti, atklājot Tautas frontes kongresu:

"Mums pašiem kungiem būt, mums pašiem arājiem".

Šo vadmotīvu režisors sākotnēji vēlējies izmantot kā galveno filmas saukli, taču vēlāk secinājis, ka tas ir pārāk deklaratīvs. Labāk, lai tas izskanot cilvēku sirdīs.

Galvenās lomas filmā uzticētas jau zināmiem latviešu aktieriem. Filmā Rūdolfu Rūdupu atveidos aktieris Romualds Ancāns, kalponi Emīliju - Rēzija Kalniņa, Kārli - Arturs Skrastiņš, baronu - Uldis Dumpis, mācītāju - Jānis Paukštello. Tāpat filmā būs redzami tādi aktieri kā Dainis Gaidelis, Velta Straume, Venta Vecumniece, Ingrida Andriņa un citi.

Tāpat Streičs uzskata, ka asie paziņojumi par filmas izmaksām ir smieklīgi. Salīdzinoši ar summām, kas apgrozās pasaules kino industrijā, "Rūdolfa mantojuma" budžets un valsts atbalsts ir niecīgs. Pie filmas tomēr strādāts veselus trīs gadus. Ar rūgtumu sirdī režisors atzīst, ka finansējuma trūkuma dēļ šī, iespējams, būs viņa pēdējā pirmizrāde. Streičs gan ir gatavs strādāt jau rīt.

Streičs ir optimistiski noskaņots, piekrītot Jaunā teātra režisora Alvja Hermaņa teiktajam, ka Latvijā ir ļoti labi aktieri, kas spēj strādāt un gūt panākumus arī ārvalstīs. Režisors gan uzsver, ka tomēr vairākums izvēlas palikt dzimtenē, jo viņus šeit saista kaut kas īpašs.

Runājot par situāciju valstī, Streičs atsaucās uz prezidentu Kārli Ulmani: "Valstīm, kas robežojas ar jūru, pieder pasaule". Viņš uzskata, ka valdībai ir jārīkojas ar apziņu, ka Latvija ir maza valsts. Šobrīd pieņemtie lēmumi ir pārāk vērienīgi. Latvijai tas nav izdevīgi.

Noslēgumā Streičs cer, ka jaunā filma kalpos kā iedvesmas "vitamīns", ļaujot skatītājiem vismaz pie ekrāna pavadītās divas stundas justies kā īstiem latviešiem.