Šodien (10.martā) Rīgā notikušajā filmu nozares seminārā tika norādīts, ka valstī ir "nobrukusi" filmu izplatīšanas tehniskā bāze un patlaban Latvijā ir palikuši tikai 17 kinoteātri.
Kino nozares profesionāļi mudina parūpēties par filmu izrādīšanas infrastruktūru reģionos
Filmu studijas "Rija" direktors un producents Vilnis Kalnaellis norādīja, ka reģionos nav filmu izrādīšanas tīkla, nav arī atbilstošas tehniskās bāzes, tāpēc filmas tiek izrādītas sliktā kvalitātē. Šī iemesla dēļ arī nacionālā kino prestižs ir zems, uzskata Kalnaellis. Viņš akcentēja, ka filmas kvalitatīvai izrādīšanai ir vajadzīgs nodrošināt atbilstošu tehnisku līmeni.
"Diez vai simfoniskais orķestris lauku kultūras namā varēs labi spēlēt ar nenoskaņotiem instrumentiem,"
teica Kalnaellis. Kalnaellis atzīmēja, ka patlaban Latvijā ir daudz producentu un maz izplatītāju, bet būtu nepieciešama kāda uz nacionālo līmeni vērsta izplatīšanas kompānija.
Nepieciešams politisks atbalsts
Seminārā izskanēja, ka kinosavienība būtu gatava uzņemties filmu izrādīšanas koordinēšanu, bet tam ir nepieciešams politisks atbalsts, sadarbība par pašvaldībām, kā arī publicitāte. Būtu pat nepieciešams izstrādāt programmu un filmu izrādīšanu Latvijā izvirzīt par prioritāti.
Kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) atzina, ka politisks atbalsts, protams, būtu, bet jautājums ir par finansējumu un to, kuru filmu izrādīšana tiktu atbalstīta. Latvijā tapušās un valsts atbalstu saņēmušās filmas ir jāpadara skatītājiem pieejamas, teica ministrs, piebilstot, ka arī politiķi bieži vien nezina, kur var skatīties latviešu filmas. Ministrs arī atzina, ka cilvēki vēlas redzēt vietējās filmas, viņus gan maz interesē mūsdienīgā estētikā uzņemtas filmas un tādas filmas, kam ir labas sekmes festivālos. Tā, piemēram, Preiļos ministram esot izteikts aicinājums dot vairāk tādu filmu kā "Rīgas sargi".
Savukārt Ieva Pitruka, kura kāda projekta laikā Ventspilī organizējusi filmu izrādīšanu, secināja, ka ir ļoti labi, ja filmai līdzi ir atbraucis arī autors, tad cilvēki ar interesi skatās visu. Pitruka pauda uzskatu, ka patlaban ir pārtrūkusi saite starp autorību un filmu. Pēc viņas domām, Latvijā ir jāveicina režisoru atpazīstamība. Lai atjaunotu kino izrādīšanu reģionos, būtu nepieciešams gan valsts, gan pašvaldības atbalsts, gan arī ir jāiesaista producenti, atzina Pitruka, akcentējot, ka patlaban producentu darbs paliek kampaņas līmenī. Tā veiksmīgas kampaņas bijušas filmām "Rīgas sargi" un "Rūdolfa mantojums".
Nav atbilstošas infrastruktūras
Seminārā tika atzīts, ka patlaban nevar tikai no producentiem prasīt, lai tie izplata filmas, jo reģionos nav atbilstošas infrastruktūras un tīkla, kur rādīt filmas. Tomēr, jo vairāk filmas tiks rādītas, jo vairāk arī cilvēki gribēs skatīties filmas, atzina Pitruka. Arī Dālderis atzina, ka ir jādomā, kā attīstīt infrastruktūru. Pēdējos gados reģionos ir sakārtoti vairāki kultūras nami, atzina ministrs. Viņš gan nezināja, kāda tur ir kino izrādīšanas aparatūra.
Savukārt Nacionālā kino centra direktore Ilze Gailīte-Holmberga informēja: pārsteidzoši, ka pat tādas Latvijā ražotas spēlfilmas, ko kinoteātros apmeklē maz skatītāju - 4000 vai 5000 - televīzijā tiek labi skatītas, proti, skatītāju skaits ir virs 100 000. Gandrīz visām Latvijā veidotajām filmām televīzijā ir auditorija, atzina kino centra direktore.
