"Brāļi" ir rimeiks, ar to būtu jāsāk. 2004.gadā iznāca dāņu filma ar tādu pašu nosaukumu, oriģināli – "Brodre".
Filmu toreiz skatījos uz lielā ekrāna, dāņu filmu dienās vai kādā tamlīdzīgā pasākumā, un šo darbu ievietoju kvalitatīvo un izcilo filmu plauktiņā. Tādēļ šo jauno repertuāra vienību jeb rimeiku es tīri automātiski, instinktīvi salīdzinu ar dāņu filmu. Nenoliedzami, skatīties labu un kvalitatīvu drāmu, kurā sižeta tvists jeb pavērsiens ir redzēts oriģinālversijā un ir zināms, kas īsti notiks/nenotiks, nav tas pats, kas skatīties filmu, neko par tvistu nezinot. Ir interesantāk, ja nezini, kas tad tur īsti būs. Tad kura versija ir labāka? Abas labas, bet pirmā paliek pirmā. Un Konija Nīlsena noteikti ir spēcīgāka vecajā filmā par Natāliju Portmani jaunajā filmā.
Filmas sižeta līniju neatkārtošu, te var noskatīties treileri.
"Brāļi". Foto: Publicitātes fofo
Tātad šī jaunā amerikāņu "Brāļu" versija ar lielisku režisoru pie stūres un izciliem amerikāņu aktieriem, ja esi redzējis dāņu filmu, nesagādā milzu pārsteigumus, bet tomēr, tomēr – tas ir teicami nostrādāts darbs. Ne tikai dramaturģijas dēļ, kas nenoliedzami ir filmas mugurkauls, bet arī formas un, protams, aktieru dēļ. Pats stāsts un spriedze, kas karst un karst, līdz kļūst pavisam nokaitēta, un, kad esi gatavs sagaidīt tādu vai citādu skarbu (traģisku) atrisinājumu, ir spēcīgs. Forma, kādā tas viss pasniegts, – vienkārša un nesamākslota, veikli un profesionāli viss salikts pa plauktiņiem, nekas nešķiet samocīts vai sacukurots. Var pat teikt, ka te nav nekā lieka un nekā nepietrūkst. Aktieru darbs – sevišķi Tobija Magvaira tēlojums, kā arī abu mazo meitenīšu spēle, arī ir filmas trumpji. Tobijs par lomu bija nominēts arī Globusam. Viņš ir gan ideāls tētis, kareivis un labais brālis teicamnieks, gan skarbs karavīrs un apjucis, nomākts, traks, izmisis cilvēks. „Iečekojiet” mazās meitenes filmā – viņas pārspļauj Natālijas Portmanes tēlojumu pavisam noteikti. Lai cik man patiktu Natālija, šī gan laikam nav viņas spēcīgākā loma. Ir laba, protams, bet ne izcila, kā tas šajā darbā ir ar pārējiem viņas ekrāna partneriem. Džeiks Gilenhols draiskuļa, kaušļa un lāga zēna lomā – arī labs.
Tāds kā rezumē? Lieliska drāma. Par ģimenes saitēm, par drosmi, par vainas apziņu, par karu un tā šausmām. Un vainas apziņa, kas māc vecāko bračku, ir dvēseli plosoša. Tas, ko viņam, esot gandrīz ideālam kareivim (brālim, tētim, cilvēkam), nācās izdarīt, lai paliktu dzīvs un atgrieztos mājās pie sievas un meitām, ir vairāk nekā nežēlīgi un smagi. Ja sen neesat redzējuši labu un skarbu drāmu, ejiet uz kino, nenožēlosiet.
Autors: oskaar
Filmas "Brothers" fragments





