Lekciju kursa ietvaros lektors Agris Redovičs stāstīs par animāciju pirms datoru laikmeta. Būs runa par to animāciju, kuru vēl taisīja ar rokām – zīmēja, krāsoja, kustināja utt. Kā tika atdzīvinātas līnijas, krāsas un formas, kā radās pirmā kustība uz ekrāna un kas tie bija - pirmie animētie elementi?

Mini lekciju kursa programma:

3. marts plkst. 17

Optiskās ilūzijas ekspresija

Laiks pirms Disneja

No dinozaura Gertija līdz runcim Fēliksam

Laiks pirms Disneja - jo šajā laikā tika izstrādāti visi galvenie animācijas paņēmieni, piemēram, kā kadrēt, kā atdzīvināt priekšmetus, kā likt tiem kustēties utt. Visus šos posmus, kas mūsdienu animācijā šķiet elementāri, vajadzēja izgudrot un ieviest. Šīs lekcijas ietvaros A. Redovičs vēlas parādīt priekšnosacījumus, ar kādiem šis kino radās.

10. marts plkst. 17

Mikipele un Amerikas gars

Sniegbaltītes perfekcija

Industrializācija un estētiskais diktāts

20. gs. sākums ir bagāts ar interesantiem atklājumiem mākslā. Veidojas avangarda virzieni, kuri spilgti atspoguļojās arī animācijā. Veidojas tā laika populārākie animācijas tēli – runcis Felikss un dinozaurs Gertijs. Iespaidojoties no šiem tēliem, Disnejs rada vienu no mūsu laiku populārākajiem animācijas simboliem – Mikipeli. Tas animācijas vēsturē iezīmē jaunu posmu – rodas rūpnieciskā animācija. Ja līdz šim filmu radīja animators viens vai kopā ar palīgu, tad Disnejs izveido veselu fabriku, kur pie vienas filmas strādā ap 100 cilvēku. Spilgtākais piemērs - animācijas filma „Sniegbaltīte”.

17. marts plkst. 17

Opozīcija Disnejam

Absurds, sirreālisms, kolāža

Pēc Otrā pasaules kara Eiropā rodas kustība – antidisnejisms. Eiropas animatori kritiski vērtē Disneja studijas darbus un rada krasi pretējus. Ir radies priekšstats, ka Disneja radītās animācijas neatbilst mākslas darba kritērijiem un īstam māksliniekam ir jārada savādāk. Absurds, sirreālisms, kolāža.

24. marts plkst. 17

1980.-1990. gadi

Mākslinieciskā daudzveidība

Polija, Igaunija, Krievija

Par padomju un sociālisma bloka valstu animāciju. Šajā sistēmā mākslinieciskos eksperimentus apmaksāja valsts. Valsts blakus propagandas darbiem ļauj veidot arī savus animācijas darbus. Rodas ideāli apstākļi animācijas attīstībai, kā spilgti piemēri minami Polija, Čehija un arīdzan Igaunija, kuras animācija kļūst par pasaules mēroga mākslu.