23.septembrī plkst. 16 pirmizrādi Gētes institūtā Rīgā piedzīvos režisores Rozes Stiebras veidotā animācijas filma "Kā brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu".
Animācijas filma "Kā brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu" ir stāsts par drosmīgo mazo dzīvnieciņu, attapīgo un bezbailīgo Brālīti Trusīti, kā arī par rijīgo, nekaunīgo, lielīgo Misteru Lauvu, kurš, izmantojot mazāko brāļu lētticību un bailes, uzkundzējies viņu vienkāršajai dzīvei.
Filmā Trusīša mazajā galviņā rodas drosmīgs plāns, un ar attapību viņš uzvar briesmīgo nekauņu, līdz ar to mazie brāļi atkal var doties savās vienkāršajās un laimīgajās dzīves takās.
Animācijas filmas veidotāju komandu veido galvenā māksliniece Inga Actiņa, komponists - Zigmars Liepiņš, datormākslinieks Dzintars Krūmiņš, producents - Ansis Bērziņš un citi.
Jaunā filma tapa animācijas filmu studijā "Dauka". Filmas pirmizrāde notiks plkst.16, un ieeja pasākumā būs bez maksas.
Latviešu jaunā animācijas filma Gētes institūtā Rīgā skatāma izstādes "Animācijas filmas no Vācijas" laikā, kas Rīgā notiks līdz 25.septembrim. Šī izstāde piedāvā labāko, aizraujošāko un inovatīvāko pēdējo gadu Vācijas animācijas filmu izlasi.
Izstāde ir pārskats par aktuālajiem strāvojumiem vācu animācijas mākslas filmās, galveno uzmanību veltot tipiskiem un veiksmīgiem mūsdienu vācu animācijas produktiem.
Vācu animācijas mākslinieki strādā ārpus tirgus robežām, viņi pozicionējas starp mediju nozares klipiem, un viņu mērķi daļēji ir krasā pretstatā mediju industrijas mērķiem. Mākslinieciskās izteiksmes formas ir ne tikai individuāli dažādas, tās atklāj arī ļoti plašu stilu un tehniku spektru, kas attīstījies un izaudzis no laikmetīgās mākslas, stāstīja Balode.
Saturiski vācu mākslinieciskajā animācijā atspoguļojas sāktā jaunā gadsimta kolektīvās bailes, mēs atrodam ieskicētus turpmākās kopā dzīvošanas modeļus, ieskatu indivīda vientulībā demogrāfiskās realitātes kontekstā. Ir filmas par veco arhaisko dzīves modeļu meklējumiem un progresu kritizējošas filmas - parodijas par izkropļoti apgriezto tehnisko attīstību.
Vēl aizvien katra darba aizsākums ir ne tikai dators, bet arī zīmējumi, kolāžas, fotogrāfijas, montāžas un lelles.
Izstādi papildinošajā kino programmā iekļauti darbi, kas tapuši pēdējos gados Vācijā un veidoti dažādās animācijas tehnikās - zīmējums uz papīra, zīmējums uz celuloīda, figūras, plastika, datoranimācija un jauktā tehnika.
Kopumā izstādē apskatāmi 17 autoru darbi.






