Katra filma kinoteātrim tiek atsūtīta vairākās daļās. "Kino Citadele" galvenais mehāniķis Sergejs Rešetņevs norāda uz divām pārnēsājamām kastēm – katrā no tām ielikti trīs 35 milimetru kinolentes ruļļi. "Šī filma ir aptuveni stundu un 40 minūtes gara," viņš zina stāstīt. Filmas, kas ilgst trīs stundas, tiekot sūtītas pat desmit ruļļos.

Mehāniķis dažādos kinoteātros strādājis jau 20 gadus, bet par savu darbu runā ar tādu iedvesmu, it kā būtu to sācis tikai vakar. "Vienreiz mani aizveda uz aparāttelpu Jūrmalā, Kauguros, un tā viss iesākās," Rešetņevs teic par savu izvēli. Cilvēku ar šādām zināšanām Latvijā neesot daudz, jo iemaņas vairs nekur nevarot apgūt.

Ne vienmēr izdodas iegūt kāroto filmu

Filmas no ASV vai kādas citas ražotājvalsts tiek atsūtītas vienas divu dienu laikā. Tādā gadījumā rodas jautājums, kāpēc jaunākās filmas Latvijā nereti parādās jau ar mēneša novēlošanos. "Kino Citadele" IT menedžeris Māris Misēvičs šādu kavēšanos skaidro ar to, ka

ASV ražotāji vispirms vēro, kuras filmas "aizies" viņu valstī un tikai tad domā par papildu kinolenšu ražošanu.

Tas savukārt nozīmē, ka ne vienmēr kinoteātris var iegūt kāroto filmu. "Ražotājam ir jāuztaisa kopija uz 35 mm kinolentes, un tās ir lielas izmaksas," stāsta Misevičs. Kinoteātra darbinieki gan izvairās runāt par vienas filmas izmaksām, norādot, ka cena atkarīga no tā, vai lente ir jauna, lietota u.c. faktoriem, tomēr TVNET no neoficiāliem avotiem izdevās uzzināt, ka vienas filmas izmaksas svārstās no pāris simtiem līdz pat pāris tūkstošiem eiro. Gadījumos, kad ražotājiem ir pārliecība par veiksmīgu filmu, Latvijā un citur pasaulē tās demonstrēšana tiek sākta vienlaikus vai pat ātrāk.

Katra kinolente tiek rūpīgi pārbaudīta

Saņemot kinolentes, tiek pārbaudīts, vai tām nav skrāpējumi vai kādi citi defekti. Šis ir ļoti smalks darbs, un to katru rītu no plkst. 6 veic Māra Karro, kura kinoteātros strādā jau 36 gadus. Pirms uzlikšanas uz projektora kinolente ar līmlenti tiek salīmēta kopā, un tikai tad tā ir gatava rādīšanai skatītājiem. Turklāt katru nedēļu kinoteātris saņem jauno filmu reklāmas rullīšus, kas nozīmē, ka demonstrējamo filmu sākumā tie regulāri ir jānomaina.

"Katru filmu vajag pareizi ierāmēt, apstādināt un nospiest starta pogu. Tad var mierīgi iet prom. Viss pārējais – gaisma, treileru rādīšana un filmas beigas - tiek nodrošināts automātiski," par projektora darbību stāsta galvenais mehāniķis Sergejs Rešetņevs. Tas nešķiet liels darbs; visas 14 kinoteātra zāles apkalpo tikai trīs mehāniķi.

"Kādreiz sanāk, ka vajag apkalpot divas zāles vienlaikus, taču to visu var paspēt,"

teic galvenais mehāniķis. Jautāts par tehniskām kļūmēm seansu laikā, viņš norāda, ka tās ir neregulāras un notiekot aptuveni reizi gadā.

Par spīti jaunajām tehnoloģijām skatītājiem patīk analogais formāts

Nesen kinoteātris iegādājies jaunākās paaudzes trīsdimensiju projektoru, kas uzstādīts tikai pirms pāris nedēļām. Kā stāsta tehniskie darbinieki, kvalitātes atšķirība starp to un 35 mm filmām ir acīm redzama.

Vēl pirms jaunā projektora iegādes, lai salīdzinātu attēla kvalitāti starp 2D digitālo filmu un 35 mm projektoriem, "Kino Citadele" darbinieki Somijā veikuši savdabīgu testu, sadalot ekrānu divās daļās un sinhronizējot attēlu tā, lai tiktu rādīta viena filma. "Vizuālais izskats bija aptuveni tāds, kā skatoties "Blu-ray" pret DVD. Tu redzi, kā norisinās visa darbība, tomēr bildes asums un krāsa uz 2D digitālā bija daudz kvalitatīvāki," sarunā ar TVNET atklāj Māris Misevičs. Viņš gan norāda – jo modernāks projektors, jo labāk redzama ne tikai filmas darbība, bet arī aktieru nepilnības, kas izskaidro to, kāpēc skatītāji un paši režisori joprojām mīl analogo 35 mm formātu.

Lielākie 3D cienītāji ir jaunieši un pieaugušie

3D filmās šogad iezīmējās jauna tendence – pēc kases grāvēja "Avatars" grandiozajiem panākumiem arī citi filmu veidotāji peļņas gūšanas nolūkos vēlējušies savu filmu trīsdimensiju formātā, bet daudzi to darījuši, pārtaisot jau 2D nofilmēto materiālu, no kā būtiski cietusi kvalitāte. "Tādas filmas kā "Titānu cīņas" visu sagrāva, jo skatītāji vairs nevēlējās redzēt 3D," teic kinoteātra IT menedžeris. Šie gadījumi aizsākuši jaunu diskusiju par to, kāpēc vispār jārāda 3D filma, kas nemaz nav filmēta šajā tehnikā, un sagaidāms, ka nākotnē trīsdimensiju formāts kļūs kvalitatīvāks.

3D formātā visbiežāk demonstrē animācijas filmas, tomēr kino darbinieki novērojuši, ka to tiešā mērķauditorija, bērni, nemaz nav priecīgi par trīsdimensiju briļļu valkāšanu.

Jaunākie skatītāji labprātāk izvēlas 35 mm kino, bet lielāko sajūsmu 3D izraisa tieši jauniešos un pieaugušajos.

Šogad kinoteātris demonstrējis 18 filmas 3D formātā, bet decembrī gaidāms jauns pieplūdums. Par spīti izskanējušajai informācijai, ka 3D bums ir jau pagājis, vismaz nākamgad tā uzvaras gājiens noteikti turpināsies - pēc šobrīd "Kino Citadele" rīcībā esošās informācijas, uz gada sākumu šajā formātā pieteiktas jau 25 filmas.