«Pirms tu man sāc uzdot jautājumus, nākot nodomāju, ka šī taču ir mana pirmā dokumentālā filma,» secina Igors Linga, kas ir divu muzikālu televīzijas kanālu producents un režisors. «Es sevi uzskatu par cilvēku, kas taisa ar mūziku saistītas lietas - klipus, koncertierakstus u.tml. Šoreiz, apsēžoties pie montāžas galda, sapratu, ka ir ziepes. Ir jāuztaisa stundu gara filma, kur ir cits montāžas ritms, citi principi.»

Par profesionālu filmas montāžu atbildīga Jura Podnieka studijas režisore Sandra Alksne, kas montējusi arī filmas «Vai viegli būt jaunam» otro daļu un daudz palīdzējusi arī šīs filmas tapšanā.

Ideja par filmas tapšanu radās pašiem «Čikāgas piecīšiem», kad 2010. gadā režisors viņus intervēja Mūzikas Video Kanālam. Sākotnēji Igors to neesot neuztvēris nopietni, tomēr, kad pēc kāda laika grupas solists Alberts Legzdiņš atsūtīja e-pastu ar atgādinājumu par filmu, Igors saprata, ka iepriekš izteiktais piedāvājums bijis nopietns, un ar prieku piekrita ķerties pie darba.

«Man kā ar mūziku saistītam režisoram šī ideja likās ļoti interesanta, iziet cauri grupas vēstures līkločiem no 1961.gada,» stāsta režisors. «Man vienmēr ir patikuši piecīšu tiešie teksti. Ja man 1980.gados patika gan «Sex Pistols», «Led Zepellin», gan «Čikāgas piecīši», tas nozīmē, ka viņi bija ārpus kaut kādas mietpilsoņu kategorijas. Viņi runāja atklāti par lietām, par kurām mēs šeit nevarējām atļauties pat sačukstēties, un tas sakrita ar manu jaunības dumpīgo garu.»

Ar rezultātu režisors ir ļoti apmierināts. Izdevies tikties ar esošajiem un bijušajiem grupas dalībniekiem Amerikā un no dažādām pasaules malām savākt arhīvu materiālus, kuri līdz šim nekur nav publicēti. Režisors atzīst, ka vienkopus ir savākts iespaidīgs materiāls un to noteikti būs interesanti redzēt gan latviešu skatītājiem Latvijā, gan ārzemēs.

«No Amerikas es atvedu 30 kinobundžas ar videomateriālu, kas glabājās pie grupas basista Ulda Streipa,»

atklāj Igors Linga. «Acīmredzot es izturēju pārbaudes laiku, izgāju testu, un man tika uzticēta šī bagātība. Starp lentēm bija arī kāds 1961.gadā filmēts koncerts.»

Amerikā režisors saticis arī fotogrāfu Jāni Strodu, kas visus šos gadus ir glabājis «Čikāgas piecīšu» fotogrāfijas un filmas vajadzībām Lingam uzticējis negatīvus.

Filma jāredz ikvienam arī tādēļ, ka «Čikāgas piecīši» filmā parādās vēl atraktīvāki, jautrāki un savā humorā trāpīgāki. Gadiem ejot, grupas sastāvs ir mainījies, bet asprātība, jautrība un mīlestība pret dzīvi ir neizsīkstoša arī šogad, kad grupa svin savu 50 gadu jubileju.

«Filmā ir oriģinālie materiāli no sešdesmitajiem gadiem, kur jaunie piecīši ākstās, rāpjas kokos, tēlo, ka čurā, u.tml.,» komentē Linga. «Tā bija atklāsme - apzināties, ka arī «Čikāgas piecīši» ir bijuši jauni, traki dumpinieki.»

Pieci jauni trimdā dzīvojoši latvieši satikās Čikāgā tālajā 1961.gadā, lai dziedātu tautiešiem trimdā. Grupas humorpilnās programmas viņus aizveda uz latviešu centriem visā pasaulē, bet tikai 1989.gadā viņi nonāca Latvijā, kur leģendārajā Mežaparka koncertā saprata, cik populāra un simboliska viņu mūzika ir bijusi šeit.

«Viņi nemaz nenojauta, ka Latvijā viņi kaut ko nozīmē, ka viņi nemanot kļuvuši par Latvijas Atmodas laika simboliem,» skaidro Linga. «Padomju gados viņu plates tika ievestas nelegāli. Piecīšu vinilplates tika iesaiņotas citos vākos, piemēram, slēpās zem kādas ungāru estrādes ansambļa plates vāka.»

«Viņi ir atvērti, gaiši cilvēki, kas nav zaudējuši studentu gadu draiskumu,» rezumē Linga. «Filmā tiek atklāta tieši šī piecīšu šķautne.»

Pēc pirmizrādes filma, kas ar ar Lattelecom Televīzijas atvalstu tapusi, sadarbojoties Mūzikas Video Kanālam un Jura Podnieka studijai, kinoteātrī «Splendid Palace» tiks demonstrēta līdz 24.novembrim. Filma tiks izrādīta arī 13. novembrī Siguldā, kā arī 18. novembrī Alūksnē. Seansos Ventspilī un Siguldā viesosies arī filmas veidotāji.