Ja Džons Lenons būtu zinājis, ka Džastins Bībers šodien būs radio topu virsotnēs, visticamāk, pats būtu ielaidis sev lodi pierē. Ja Deivids Linčs vai Frensiss Fords Kopola būtu zinājuši, ka "Krēsla" būs kino ienākumu un apmeklējuma grāvējs, visticamāk, būtu izvēlējušies citu profesiju, piemēram, pornofilmu, latviskojot - dokumentālo kopošanās spēlfilmu veidošanu.

Apraksts. Jaunlaulāto Bellas Svonas (Kristena Stjuarte) un vampīra Edvarda Kalena (Roberts Patinsons) laimi drīz vien aizēno nodevību un neveiksmju virkne. Pēc kāzām Bella un Edvards dodas pavadīt kaislīgu medusmēnesi Riodežaneiro, un drīz atklājas, ka Bella ir mātes cerībās. Grūtajās radībās Edvards beidzot piepilda Bellas vēlmi iegūt nemirstību. Īpašām spējām apveltītā Bellas un Edvarda meitiņa Renesmī izraisa notikumus, kas nostāda Kalenus un viņu sabiedrotos pret Voltūru vampīru klanu...

Uzreiz atzīstu, ka nespēju domāt vai rakstīt par šo filmu nopietni. Aiztaupīšu laiku visiem patiesajiem "Krēslas" infantilo pasaku pielūdzējiem un nokomentēšu pats sevi. Jā, esmu vientuļnieks, kurš tikai izliek skaudības žults apgrauztus kompleksus. Īstu mīlestību nekad nesapratīšu, kārtīgu grāmatu rokās turējis neesmu, par mākslu saprotu tikpat, cik Eltons Džons par sievietēm. Būsim reāli, īstenu "Krēslas" fanu neinteresē nedz aktierspēle, nedz scenārijs vai sižeta ticamība. Tie, kas fano par grāmatām, kuras, atzīstu, neesmu lasījis, kaut vai stila pēc ies uz kino un ēdīs no Holivudas dāsnās rokas jebko, ko šī franšīze pasniegs, un akli apgalvos, ka tas ir labākais, kas ar pasauli ir noticis. Ar intelekta zoba neskartajām sejām strīdēties nav jēgas, vien mēģināšu aprakstīt labo un slikto, ko šī filma nogādā savam skatītājam.

Sāksim ar labo, filmas režisors Bils Kondons (Bill Condon) ir talantīgs savā profesijā un, cik vien mācēdams, visu pasniedza maksimāli pareizi un labi. Viņš iepriekš saņēmis Oskaru par lielisko "Gods and Monstrers", kā arī bijis nominēts Oskaram par labāko adaptēto scenāriju filmai "Chicago" un uzfilmējis kritiķu augstu vērtēto "Kinsey". Droši var apgalvot, ka

šī ir līdz šim labākā no "Krēslas" daļām un tas ir tikai un vienīgi režisora nopelns,

tas, protams, nenozīmē, ka filma būtu laba, vienkārši tā ir labāka par pārējām.

Filma vizuāli ir iespaidīga. Daba, sākot ar drūmajiem mežiem līdz pat tropiskajām salām, ir piemeklēta pasakaini skaista, un filmas kadrējums, montāža tiešām nostrādā. Bils Kondons vairākkārt pierāda sevi ar dažādiem interesantiem momentiem, piemēram, galvenās varones Bellas pirmskāzu sapņu murgā, kur nogalināti ir visi viņas radi un draugi, vai arī ainā, kur Džeikobs it kā redzot nākotni ar jaundzimušo (pie šīs tēmas atgriezīšos vēlāk), skaisti un iespaidīgi. Diemžēl Bilu Kondonu ierobežo šīs franšīzes vājie aktieri (visi bez izņēmuma) un vājais scenārijs, kuram pa virsu lepni tup amerikāņu rakstnieces Stefānijas Meijeres muļķīgā grāmata.

Tiem, kas vēl nav redzējuši "Rītausmu: 1. daļa", ar veselīgu ironijas devu pastāstīšu īsumā, kas tad tur īsti notiek. Tātad, filma sākas romantiskā un mierīgā gaisotnē. Notikumi risinās pirms kāzām, precas, protams, galvenie tēli - Bella un Edvards. Bella ir manāmi uztraukta, savukārt Edvards ar saviem vampīru draugiem un brāļiem dodas uz vecpuišu ballīti, kurā, kā jau pieņemts, lustēsies ar panterām un lāčiem kaut kur dziļi mežā. Šī ballīte, par nelaimi, skatītāju acīm tiek liegta, tāpēc nākas vien gaidīt kāzas. Bella nezina, kur pēc kāzām tiek vesta, jo tas ir domāts kā pārsteigums, tiesa, kad viņa nonāk uz kādas privātas saliņas netālu no Rio krastiem, neskatoties uz paradīzi zemes virsū,

Bellas seja saglabā Čaka Norisa cienīgu aukstumu

un pārsteiguma vai laimes sajūtu tajā ar uguni nesameklēt.

Vai tiešām nevarēja izvēlēties galvenajai lomai kādu citu aktrisi, kas spētu vismaz muti noturēt aizvērtu uz desmit sekundēm? Kristenai Stjuartei tas nepadodas!

Atklāti sakot, es nevēlos kritizēt tikai aktierus un filmu, pats stāsts ir veidots neloģiski, idiotiski un ir pārsātināts ar psihiski nelīdzsvarotu romantiku. Bērni, jaunieši, sekss ar 100 gadus jaunāku sievieti, nāve, asinis un galu galā tam sekoja kulminācija, Džeikobs tikko dzimušā zīdainī saredz savu otro pusīti, savu īsto, vienīgo, izredzēto... Man vienīgajam tas izklausās pēc paraugstundas pedofilijā?

Nobeigumā varu teikt vienu,

lai kā labs režisors censtos, mēsls ir un paliek mēsls,

pat ja tas tiek pasniegts skaisti, vizuāli estētiski baudāmi. Jāpiekrīt daudziem paziņām, kas stāstīja, ka bija kauns sēdēt kinoteātrī, atnākušiem līdzi uz filmu kādam no tās faniem. Filmas mērķauditorija ir jaunieši, bet vai tiešām šodien jauniešiem šis ir tas, ko tie vēlas redzēt? Arī man bija kauns par šo filmu, par pašu stāstu un visvairāk par tiem, kas akli fano par kino degradācijas paraugstundu. Pasaulē ir tūkstošiem lielisku filmu, šī nav viena no tām.

Vērtējums: 3/10