Šovasar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa turpinās skatīt Kultūras ministrijas (KM) prasību pret AS «Rīgas kinostudija» par autortiesību un blakustiesību atzīšanu uz vairākiem simtiem padomju laikā uzņemto filmu, un, kā uzsver kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK), iespēja slēgt izlīgumu šajā jautājumā nav apspriežama. Ministres nostāja ir kategoriska, un viņa uzskata, ka KM tiesvedība ir jāturpina, uzturot prasību pilnā apmērā, pastāstīja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Iluta Bērziņa.
- Ministre mudina padarīt latviešu filmas pieejamākas skatītājiem 8. februāris, 2012
Nepieļauj izlīgumu ar «Rīgas kinostudiju» par autortiesību atzīšanu uz PSRS laiku filmām
Jaunzeme-Grende uzskata, ka Latvijas filmu mantojuma nonākšana privātās rokās nav pieļaujama.
«Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nacionālais kino centrs ir atbildīgs par valstij piederošo tiesību administrēšanu, ko centrs jau arī veic, piemēram, centrs ir ieguvis Latvijas filmu oriģinālu kopijas no Maskavas arhīviem un tās digitalizējis. Nav nekādu šaubu, ka valstij ir visi nepieciešamie resursi, lai unikālā un par sabiedrības līdzekļiem veidotā filmu mantojuma apsaimniekošanu uzņemtos nekavējoties,» akcentēja Jaunzeme-Grende.
Ministrijas prasība pret «Rīgas kinostudiju» tiks skatīta 18.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Konflikta vēsture
Jau ziņots, ka ministrija 2008.gadā vērsās tiesā ar prasību, kā arī lūdza piemērot pagaidu noregulējumu - aizliegumu AS «Rīgas kinostudija» un Dānijā reģistrētam uzņēmumam «Voxell Aps» izplatīt kopumā 973 filmas. Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja lūgumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu, un šo lēmumu nemainīja arī Rīgas apgabaltiesa, kurā tas tika apstrīdēts.
LASI TVNET: Aizdomīgi iekārotais latviešu kino
Strīds pēc būtības līdz šim vēl nav izskatīts.
KM prasībā tiesu lūgusi atzīt «Rīgas kinostudijas» līgumu ar Dānijā reģistrēto firmu «Voxell Aps» par spēkā neesošu un aizliegt veikt turpmākas darbības ar laika posmā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam «Rīgas kinostudijā» uzņemtajām kinofilmām un televīzijas filmām.
«Rīgas kinostudijas» valdes priekšsēdētāja Venta Horsta un «Voxell Aps» direktora Torbena Ellerta 2007.gada 1.oktobrī noslēgtais līgums paredz nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt filmas ētera televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, kinoteātros un mājas video formātā.
Šajā lietā līdz šim tiesāšanās notikusi par dažādiem procesuālas dabas jautājumiem saistībā ar trešo personu iesaistīšanos lietā. Šādā statusā vēlējās iestāties vairākus autorus pārstāvošā Latvijas Kinematogrāfistu savienība (LKS), taču tiesa atzina, ka LKS prasījums ir salīdzinoši nekonkrēts, turklāt lūgts atzīt tiesības uz daļu filmu kopuma, lai gan šādā gadījumā tiesā būtu ceļama atsevišķa prasība par konkrētu tiesību aizskārumu.
LKS vēlējās iesaistīties konkrētajā lietā, jo tā uzskatīja, ka šajā gadījumā nav sakārtots autortiesību jautājums, kā dēļ cieš skatītāji un autori nesaņem atlīdzību.
Kā LETA jau ziņoja, 2007.gada 31.oktobrī KM nosūtīja vēstuli ģenerālprokuroram ar lūgumu izvērtēt AS «Rīgas kinostudija» noslēgto darījumu par Latvijas kinofilmu un televīzijas filmu tiesību nodošanu. Ministrija lūdza izvērtēt, vai AS «Rīgas kinostudija» veiktajās darbībās, noslēdzot darījumu par sev nepiederošām tiesībām, nav saskatāmi Krimināllikuma pārkāpumi.
2009.gada februāra sākumā pēc vairāk nekā gadu ilguša procesa Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu pret «Rīgas kinostudiju», atzīstot, ka tās darbībā nav saskatāmi nekādi noziedzīgi nodarījumi attiecībā uz padomju laikā uzņemto filmu autortiesībām.
