Bezjēdzīgas slepkavošanas kultūras pamati bērniem.

Apraksts. Tuvākajā nākotnē sausuma, ugunsgrēku, bada un kara izmocītā Ziemeļamerika pazudīs. Tās vietā rodas Panama – valsts, kas iedalīta Kapitolijā un 12 reģionos. Ik gadu no viena reģiona loterijas veidā tiek izvēlēti divi pārstāvji, kas piedalās Bada spēlēs. Daļēji izklaides dēļ, bet daļēji arī bargajā verdzībā pakļautā reģiona vēstures dēļ šī spēle tiek translēta visā Panamā. 24 spēles dalībnieki ir spiesti iznīcināt savus pretiniekus – šajā spēlē noraugās visi valsts iedzīvotāji. Lai spēlē piedalītos kā kalnrūpniecības reģiona sieviešu pārstāve, tiek izvēlēta Katnises jaunākā māsa Prima, Katnise piedāvā to nomainīt. Viņa un viņas partneris Pīta būs spiesti cīnīties ar spēcīgajiem un stiprajiem citu reģionu pārstāvjiem, kuri šai spēlei ir gatavojušies visu savu dzīvi.

Pārdomas. «Krēslas» sāga tuvojas beigām, bet Holivudas nežēlība pret kino mīļiem nav mazinājusies, viņi nolēmuši turpināt mūsu spīdzināšanu. Kārtējā bestsellera ekranizācija, kas pārtapusi garlaicīgā un tukšā sviestā. Grāmatas mīļiem jau kuro reizi atgādināšu: ja filmas uztveršanai un skatīšanās priekam grāmata kalpo kā pamācība vai rokasgrāmata, tad filma automātiski uzskatāma par sliktu. Filma un grāmata ir divas pilnīgi dažādas lietas, tās nav jāsalīdzina un nav jāvērtē viena pēc otras.

Kas tad īsti sabojā pasaules kases ienākumu grāvēju un padara to par kārtējo finansiālo atraugu no Holivudas puses? Zinot, ka šis stāsts ir par jauniešiem un bērniem, kuriem, lai izdzīvotu, ir jānogalina citam citu, slikti sametas, jau ieraugot filmas reitingu, kurš ASV ir PG-13. Tātad, rupji ņemot, filma domāta bērniem. Katram skaidrs, ka tik smagu stāstu pasniegt pareizi un skaisti, estētiski nav iespējams, nelaupot kaut ko no tās potenciāla. Tā arī ir,

redzot latvieti skrienam pēc aliņa plkst. 21:52, tā emocijas, bailes un satraukums sejā ir daudz pārliecinošāks nekā jebkurā no «Bada spēļu» varoņiem bezcerīgajā situācijā

.

Vai ir kāds, kas nav redzējis vai lasījis «Bada spēles»? Īsumā atstāstīšu kas tad īsti filmā notiek. Tātad, pavisam netālā nākotnē Ziemeļamerikas vietā ir jauna valsts Panama, kas iedalīta Kapitolijā un 12 reģionos. Pirmajos reģionos visi ir pārtikuši un stampā māgā cuciņ` tā, ka tauki tek pa vaigiem. Savukārt pēdējos reģionos valda nabadzība un ceptās cūciņas vietā galdā nereti tiek liktas koku mizas un slavenā zupa ar zābaku. Filmā tā arī nenolasās, kāpēc vajadzīgas «Bada spēles», izdzīvošanas realitātes šovs, kas kaut kādā veidā ietekmē visu valsti. Tas šovs ir kaut kas līdzīgs mūsu O!Kartes skatuvei, tikai nav jādzied, bet citam citu jānogalina. Bagātniekiem piedalīties šajā šovā ir goda lieta, tie gatavojas tam jau no bērna kājas, bet nabadzīgajos reģionos ļaudis labprātāk paliktu pie savām koka mizām. Tomēr pavisam brīvprātīgi - piespiedu kārtā no katra reģiona izlozes kārtībā tiek izvēlēts pāris, zēns un meitene, lai cīnītos par savu izdzīvošanu citiem par prieku. Kā jau pienākas, pirms jauniešus dzen mežā, tiem noskuj kājas, nolako nagus un smuki sapucē.

Kad visi tīri, smuki un smaržīgi, tie tiek sadzīti mežā, kur draudzīgi sāk cits citu vajāt un ar dziesmu uz lūpām viens otram griež rīkles.

Bez asinīm.

Piedodiet stāsta fani, bet nopietni runāt par šo filmu es vienkārši nespēju. Nav nekādu šaubu, ka Sūzena Kolinsa ir lieliska rakstniece un es pilnīgi nešaubos, ka «Bada spēles» ir radušās, viņai ietekmējoties no Kindži Fukasaku režisētās japāņu filmas «Battle Royale» (starp citu, kulta filmu režisora Kventina Tarantino visu laiku mīļākā filma). Japāņu filma bija iespaidīga, lai arī ar daudz mazāku budžetu un līdz ar to lētākām dekorācijām un specefektiem, tajā valdīja smagas emocijas, iespaidīgi skati un pārliecinoši tēlojumi. Bezcerības sajūta, histērija un nežēlība nolasījās, un tā lika just līdzi, iemīlēt vai ienīst kādu no «Battle Royale» tēliem. Tas ir tieši pretēji tam, kas notika «Bada spēlēs», kur nenolasījās nekādas emocijas, skatītāju filmas tēli garlaiko un drīzāk liek par sevi smieties. Vai tā būtu jāizskatās tik skumjam un brutālam stāstam? Nē.

Es tiešām brīnos par ASV kinokritiķu iecietību pret «Bada spēlēm». Vienīgie, kas kaut cik filmu centās padarīt skatītājam patīkamu, bija filmas «Winter`s Bone» zvaigzne un Oskaram nominētā Dženifera Lorensa (Jennifer Lawrence), kura atveido galveno varoni Katnisu, un Vudijs Harlsons (Woody Harrelson), kurš atveido viņu mentoru - alkānu. Arī dziedātāja Lenija Kravica (Lenny Kravitz) nelielā loma bija tīri interesanta. Diemžēl ar viņu pūlēm bija par maz, pārējie aktieri bija garlaicīgi, atmiņā nepaliekoši un nepārliecinoši.

Es neko nepārmetu grāmatai, lai kāda tā nebūtu, filma ir briesmīgi slikta un pavirši veidota. Sākot no ļoti neveiksmīgi adaptēta scenārija, turpinot ar nesaprotamu izpildīšanos no operatora puses. Proti, filmas pirmajā daļā, kur īsti nekas nenotika, brīžiem pat pie mierīgiem dialogiem kamera raustījās, it kā operators filmētu no rokas un slimotu ar Parkinsona slimību. Savukārt brīžos, kad tiešām sākās asa sižeta pavērsieni, kamera stāvēja kā miets, it kā operators būtu iesnaudies. Grūti nepieminēt īpaši stulbo grimu un tērpus. Piemēram, Stenlija Tuči (Stanley Tucci) atveidotajam Cēzaram Flikermanam ar zilo parūku līdz pilnīga idiota paskatam vien trūka uzkrāsots sarkans deguns. Arī pārējie tēli no Kapitolija bija ietērpti un nokrāsoti tā, it kā to darītu kāds, kas narkotikas lietotu no rītiem, brokastu pārslu vietā.

Nobeigumā, «Bada spēles» ir lielisks paraugs tam, kad filmas veidotājus vispār neinteresē, ko tie dara, jo viņus motivē vien doma: ja grāmatas pasaulē ir nopirktas miljoniem, arī filmu apmeklēs ne jau pāris desmiti skatītāju. Šajā ziņā viņi nav kļūdījušies, filma ir kases grāvējs, bet izcili garlaicīgs un neaprakstāmi slikts. Viss liecina, ka šī ir naudas maļamā mašīna un ne kripatas no laba vai aizraujoša kino. «Bada spēles» ir par garu, garlaicīgu un neemocionālu. Lieka laika tērēšana.

Vērtējums: 5/10