Šodien, 5.oktobrī, vienlaicīgi Latvijas, ASV un citu valstu kinoteātros uz lielajiem ekrāniem iznāks Tima Bērtona (Tim Burton) jaunākā multiplikācijas filma «Frankenkrancis» (Frankenweenie). Šī būs pirmā 3D melnbaltā stop-motion fantāziju filma, kura balstīta uz Bērtona 1984. gada uzņemtās īsfilmas sižeta ar tādu pašu nosaukumu.
Drusku baisa, drusku smieklīga un ļoti «timbērtoniska» multenīte pieaugušajiem.
Apraksts: Tima Bērtona animācijas filma «Frankenkrancis» ir stāsts par mazu zēnu, kura labākais draugs un rotaļu biedrs ir sunītis Spārkijs. Kad suns nelaimes gadījumā iet bojā, Viktors sāk iedziļināties mācību vielā zinātnes stundās, apņēmības pilns savu mīluli atdzīvināt. Kad tas izdodas, arī viņa klasesbiedri cenšas noskaidrot, kā tas darāms. Tomēr gan zēni, gan visi pilsētiņas iedzīvotāji drīz vien saprot, ka šādi eksperimenti var būt bīstami.
Pārdomas: Vēlos uzreiz pabrīdināt vecākus, ka ar gados jaunākajām atvasēm uz šo filmu iet nebūtu ieteicams: lai cik sirsnīgs un mīļš būtu «Frankenkrancis», tas tomēr ir uzņemts tipiski spocigajā Tima Bērtona stilā. Daudzi no tēliem bērniem var šķist biedējoši. Domāju, ka šodien vairs nevienam nav jāskaidro, kas ir Tims Bērtons un cik melnās krāsas spaiņus viņš iztērē savu filmu uzņemšanas laikā. Patiesībā diezgan interesanti ir brīdināt par «Frankenkranča» nepiemērotību bērniem. 1984. gadā, kad Bērtons uzņēma 30 minūšu garo īsfilmu ar šo pašu nosaukumu, Disneja filmu studija atlaida Timu Bērtonu no darba, jo tolaik filma tika atzīta par briesmīgu un nepiemērotu bērniem.
«Frankenkrancis» ir filma par kāda vientuļa zēna Viktora draudzību ar viņa suni Spārkiju. Tie ir nešķirami līdz brīdim, kad notiek nelaimes gadījums un Spārkijs iet bojā. Tomēr viņš nevēlas padoties un cenšas ar zibens palīdzību viņu atdzīvināt, kas viņam arī izdodas. Diemžēl noslēpumu ilgi saglabāt neizdodas un viņa klasesbiedri ideju no viņa nozog, cenšoties atdzīvināt savus mīluļus. Tiesa, viņiem tik gludi neizdodas un tie netīšām rada veselu kaudzi mošķu un briesmoņu, kuri sāk pamatīgi demolēt viņu pilsētu.
Tims Bērtons ar savu drūmo multeni savdabīgi cenšas mums atgādināt par mīlestību pret tuvajiem un to, cik grūti no tiem ir atvadīties. «Frankenkrancis» arī atgādina par mūsu bērnību un fantāzijām, izdomu, kas ar gadiem pazūd no mūsu prātiem. «Frankenkrancis» ir gudra un ļoti, ļoti simpātiska filma ar neskaitāmām atsaucēm uz citām filmām un filmu klasikām, piemēram, «Bride of Frankenstein» vai «Adamsu ģimenīti». Filma ir veidota stop-motion stilā, tas nozīmē, ka filmas veidotāji ar datoru neko nav darījuši. Līdzīgi kā «Fantastic Mr. Fox» vai «Coraline» šis ir roku darbs, kur lelles tiek kustinātas soli pa solim, lai sanāktu kustība, emocijas un galu galā visa filma. Filmas laikā var pamanīt, kā mati un sīki objekti it kā nesakarīgi kustas, tas filmas veidotāju roku dēļ, jo nomainīt lellēm acis vai ko citu, nepieskaroties sīkumiem, ir neiespējami.
Man likās ļoti savādi: lai arī galvenais varonis Viktors ir zinātnes ģēnijs un savā klasē atšķirīgais, tieši viņš vienīgais klasē izskatījās normāls. Pārējie tēli atgādināja dažādus šausmu filmu varoņus un bija īstie «frīki». Iespējams, režisors nolēma apgriezt lietas otrādi vai arī parādīt pārējos varoņus no Viktora skatījuma. Patiesībā tas pat nav svarīgi. Tēli ir pabriesmīgi un smieklīgi, īpaši uzsvērt es vēlo kaķi ar izvalbītajām acīm, kuram piemīt «superspējas», proti, pēc viņa atstāto izkārnījumu formas viņa saimniece varēja noteikt, ar kuru notiks nelaime.
Šī viennozīmīgi nav labākā Tima Bērtona filma, bet labākā, kas redzēta pēdējo gadu laikā, noteikti. Melnbalta, ar savdabīgiem tēliem, smieklīga un pamācoša. Tiesa, patikas līkne «Frankenkrancim» iet uz leju. Beigas likās sasteigtas un neatstāja lieliska kino pēcgaršu. Domāju, šī filma priecēs tūkstošiem acu un siržu, bet prāts to aizmirsīs diezgan ātri. Tomēr, ja gribas noskatīties interesantu un labu kino darbu, iesaku aiziet līdz kinoteātrim.
Vērtējums: 7/10
