Latvieši - labākie basketbolisti Eiropā? (57)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Pēc valsts svētkiem, 19.novembrī, kinoteātros uz lielā ekrāna nokļuva režisora Aigara Graubas jaunā spēlfilma «Sapņu komanda 1935». Kā skaidroja filmas režisors, «Sapņu komanda 1935» ir stāsts par apņēmīgu cilvēku - Valdemāru Baumani, kuram ir plāns, vīzija un prasme iecerēto lietu novest līdz galam. Pamatā ir latviešu basketbola trenera Baumaņa iecere radīt labu basketbola komandu, ar kuru piedalīties un uzvarēt pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs basketbolā. Treneris savu darbu jau sāka ar paziņojumu, ka uz Ženēvu brauc ne tikai piedalīties sacensībās, bet arī pēc uzvaras.

Uzvarēt var, tikai vispirms uzvarot sevi. To derētu ievērot arī pašmāju filmu veidotājiem.

Apraksts: 1935. gadā Ženēvā tiek rīkots pirmais Eiropas čempionāts basketbolā. Basketbols Eiropā ir jauna un ne īpaši populāra spēle, komandas iepriekš nav tikušās starptautiskās sacīkstēs. Visi grib būt pirmie, ierakstīt savas valsts vārdu sporta vēsturē.

Čempionātam gatavojas arī Latvijas valstsvienība. Jaunais treneris Baumanis ir pārliecināts, ka viss ir iespējams, viņš tic, ka basketbols var kļūt par populāru spēli, ka var apvienot cilvēkus ar dažādām interesēm un ambīcijām vienotam mērķim, ka visas valstis Eiropā ir vienlīdz svarīgas un līdzvērtīgas un uzvarēs labākais.

Pārdomas: Pēdējo gadu laikā Latvijas kino industrijai kritiku neesmu žēlojis. Protams, pamatoti, jo, ja neskaita pavisam retus izņēmumus, tad lielākā daļa pašmāju ražojumu ir bijuši ambiciozi un skaisti tikai plakātos vai klausoties par tiem no to autoriem. Ieraugot uz kino ekrāna notiekošo «sviestu», nācās vilties praktiski it visā. Ar «Sapņu komandu 1935» salīdzinoši viss ir kārtībā.

Sāksim ar labo. Stāsts ir plūstoši un viegli pastāstīts. «Sapņu komandas 1935» salīdzinoši raitais ritējums un veiklā montāža, kā arī interesantā filmas nokrāsas pēcapstrāde lieliski nostrādā. Pirmkārt, acīm tiešām patīkams vizuāls baudījums, otrkārt, prasmīga montāža palīdzēja skatītāja uzmanību noturēt divu stundu garumā.

Īpašu uzslavu ir pelnījusi tērpu izvēle un dekorācijas. Nudien, kleitas, treniņtērpi, cepures, viss izskatījās tik patiesi un skaisti. Domājams, modes, stila un glamūra cilvēkiem noteikti būs interesanta skatāmviela. Lielisks bija arī humors filmā, lai arī pie šī es atgriezīšos raksta turpinājumā. Īpaši patika «Sapņu komandā 1935» atveidotā valdība, pamatīgi atgādina mūsu esošo, turklāt īpaši atcerējos mūsu dokumentālo filmu «Padoties aizliegts», kurā bija stāsts par Ritenieku ģimeni, kura gāja cauri tai pašai birokrātijai un vienaldzīgajai attieksmei no padomju un komisiju puses. Tiesa, otrā viss nebija tik smieklīgi. Rezumējot, citi laiki un paaudzes, bet mēsli tie paši.

Kas tad ar filmu nav kārtībā? Protams, vairākiem aktieriem ir stipri teatrāla izruna, bet šoreiz ne par to. Es zinu, ka tas maksā, bet drusku pietrūka tā laika latviešu vides. Filmā redzami treniņi, spēles, ceļš un tas, kā Baumanis ar kaimiņiem kafiju dzer un kūkas ēd. Pietrūka drusku vairāk ielas skatu, avīžu kiosku, galu galā pārējo spēlētāju dzīvesvietu vai draudzeņu. Varbūt kāds krodziņš Rīgā vai gaļas veikals.

Nenolasās filmas žanrs. Drāmai pārāk smieklīga un komiska, bet komēdijai - pārāk dramatiski momenti, jo īpaši beigu titri. Atkal rodas sajūta, ka vēlme izdabāt plašākai auditorijai ir ņēmusi virsroku pār tiešām labas filmas izveidi. Tāpat pietrūka izdomas spēlēm, visas svarīgās spēles bija praktiski vienādas. Pietrūka intrigas spēļu laikā.

Lai arī kļūdas, problēmas un mīnusus šajā filmā saskaitīt teju nav iespējams, pāris dienas pie sevis domāju, ko par to rakstīt. Hei, bet neskaitāmas reizes esmu atkārtojies, ka kino uzdevums ir izklaidēt skatītāju. Ja jau reiz mani basketbols neinteresē, vēl vairāk neinteresē čaļi retro šortos. Ja pēc divu stundu skatīšanās jutos izklaidēts, tad kaut kam tur ir jābūt. Laba izklaide, varens emocionāls stāsts, vidēja filma.

Vērtējums: 6,5/10

Vēlos padalīties ar kāda mana drauga domu graudu, kas radās pēc šīs filmas seansa.

«Pēc noskatīšanās prātā uzausa Skorsēzes kino lente «Ņujorkas bandas» - savādi, vai ne?

Bet ne par aktieriem un režiju šoreiz ir runa. Arī no tās, kā varu iedomāties, amerikāņu publika vēlējās sagaidīt episku stāstu par to, kā veidojās viena no pasaules varenākajām pilsētām - Ņujorka. Par asinīm un sviedriem, par pašaizliedzīgajiem patriotiem, kuri ziedoja sevi nācijas vārdā. Taču finālā saņēma stāstu par to, kā ieceļotāji cīnījās par ietekmi, par to, kā plukatas dūra cits citu un dalīja sadzīves sfēras - bet kur tad patriotisms? Tāds pats jautājums man radās arī pēc «Sapņu komandas 1935» - kā izskatās, tagad aizvien skaidrāka kļūst atbilde, kāpēc esam tur, kur esam, - nevienā laikā valdība nespēja rast kopīgu valodu ar tautu un latvieši uz tā visa fona izskatās pēc skaudīgiem un kašķīgiem lauķiem, starp kuriem šad un tad parādās pa kādam patriotam. Taču turpat arī paliek.»

Komentāri (57)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu