Skatīties uz tualetes poda birsti ir daudz interesantāk nekā uz amerikāņu rakstnieces Stefānijas Meijeres grāmatu ekranizācijām.

Apraksts: Filmas darbība risinās uzreiz pēc iepriekšējās daļas notikumiem – Edvarda un Bellas kāzām un viņu meitiņas Renesmī piedzimšanas. Drīz vien atklājas, ka Renesmī piemīt īpašas spējas, un sākas notikumi, kas nostāda Kalenu ģimeni un viņu sabiedrotos pret Voltūru vampīru klanu... Spriedzes un romantikas pilnā filma, noslēdz stāstu par neiespējamo mīlestību, ko visa pasaule iepazinusi S.Meijeres grāmatās un to ekranizācijās. «Rītausma. 2.daļa».

Pārdomas: Principā par «Krēslas» sāgas filmām jau visu esmu pateicis, bet kas jādara - jādara. Turklāt savā ziņā par šīm filmām rakstīt ir forši, jo pēc iepriekšējā raksta saņēmu neskaitāmas draudpilnas vēstules no maziem bērniem un sajutos populārs kā rokeris Kaža.

Šī filmas daļa noteikti ir pati labākā no visām, bet tikai tāpēc, ka pēdējā.

Kā parasti, nespēju domāt vai rakstīt par šo filmu nopietni, tāpēc kārtējo reizi nāksies ironizēt. Grāmatu neesmu lasījis, jo daudzi fani apgalvo, ka filma esot ļoti precīzi pēc tās veidota, un, ja tā patiešām ir, tad es labprātāk pārlasītu Upīša «Zaļo zemi», nekā mocītos ar Meijeres garadarbu. Filmas kļūdas ir identiskas; ja vēlies palasīt nedaudz arī pamatotas kritikas, atver linku, kurš norādīts zemāk.

Tiem kas nezina, kas ir «Krēslas» sāga, paskaidrošu. Principā tā ir romānu sērija bērniem par mīlestību, tikai ar zoofilijas, nekrofilijas un pedofilijas iezīmēm. Proti, galvenā varone Bella, kuru atveido Kristena Stjuarte (Kristen Stewart), aktrise, kura plašāk pazīstama kļuva ar savu superspēju nekad neaizvērt muti, mīl vampīru, kurš tīri tehniski ir mironis. Pēc tam viņa mīl čali, kas ir arī suns vai vilks, vai vilkatis - nav svarīgi. Pēc tam atkal vampīru. Pēc tam viņa paliek stāvoklī, pati kļūst par vampīru, jo acis paliek sarkanas, bet tas čalis, kurš ir suns, iemīlas zīdainī un saskata tajā savu vienīgo. Tieši tik loģiski tie pīrāgi. Ja kādreiz meitenes bērnībā ir gribējušas kļūt par princesēm, tagad grib kļūt par vampīriem. Laiki mainās. Indigo ēra, redzies.

Starp citu, iepriekšējās filmās uzskatīju, ka Edvards nespēj lasīt Bellas domas tāpēc, ka to vienkārši nav. Kļūda, šajā daļā izrādījās, ka Bella ir vairogs, lai ko tas nozīmētu.

Iepriekšējā daļā viņi precējās un kniebjoties visu lauza un raudāja. Šajā filmā viss ir līdzīgi, tikai lauž visu mazāk. Filma sākas ar to, ka Bella ir kļuvusi par vampīru un viņai ir uzlabojusies oža. Tajā brīdī viņa saprot, ka Džeikobs smird, laikam pēc suņa, ko arī viņa skaļi pasaka. Edvards sasmejas. Tad viņi jautri skrien pa mežu, Bella lēkā pa mežu kā blusa pa plīts virsmu un pēc tam sakož lūsi, kurš grasās uzbrukt nevainīgai stirnai. Edvards sasmejas. Tad Džeikobs Bellai paziņo, ka viņas zīdainis būs viņa meitene, par ko Bella sadusmojas un sadod pa purnu gan Džeikobam, gan vēl pāris suņiem. Edvards sasmejas. Pēc tam visi atkal kļūst par labiem čomiem. Edvards sasmejas un uzspēlē klavieres. Viņu meitiņa ļoti ātri aug, lidinās pa gaisu un visus aiztiek. Tas neiepatīkas vampīru drošības inspekcijai jeb Voltūru klanam, un viņi nolemj viņu nogalināt. Edvards saskumst. Tad viņi pusi filmas kaut ko cenšas darīt lietas labā, otru pusi taisa roku laušanās sacensības un kniebjas jaunajā mājā, kuru viņiem uzdāvināja čomi vampīri. Māja ar izcilu pensionāru interjeru, jo, kā jau mēs zinām, Edvards taču ir apmēram 110 gadus vecs!

Lai palīdzētu jaunajai meitenei, no visām planētas malu malām sabrauc visādi vampīri. Paskats kā klubā «Depo» pirms desmit gadiem. Pēc neskaitāmām bezjēdzīgām sarunām un garlaicīgām ainām beidzot visi satiekas un sākas īstā klope. Mūsu pārdesmit vampīri un daži suņi pret Voltūru karaspēku, kas ir desmit reizes lielāks. Voltūru vampīri apģērbti stilīgāk par modes blogeru Jaroslavu. Klopē viņi viens otram rauj nost galvu kā lellēm, līdz viss beidzas skaisti un laimīgi. Titri. Nē, pirms titriem vēl parāda, kas notika iepriekšējajās filmās. Tad titri. Starp citu, pie tām galvu raušanas ainām prasās tādu skaļu «PLOK», tad tas būtu bijis vismaz smieklīgi.

Mana mīļākā aina bija kad Voltūri kautiņā aizmet Bellu Edvardam un viņš nokrīt. Edvards saskumst un met Voltūriem Bellu atpakaļ. Lūk, tas ir vienreizējs sižeta pavērsiens.

Aktierspēle briesmīga, sarunas bezjēdzīgas, ainas bērnišķīgas. Skatoties «Krēslas» filmas, rodas sajūta, ka scenāriju (grāmatu) rakstījis deviņgadīgs bērns. Lai arī Bils Kondons ir talantīgs režisors, ar to nepietiek. Kaujas aina bija salīdzinoši lieliska, mežs un daba skaista, bet viss pārējais neskatāms. Es tiešām nekad nesapratīšu, kas motivē cilvēkus apmeklēt šīs filmas. Nav iespējams neko jaunu uzrakstīt par šo filmu. Kļūdas tās pašas, aktieri tie paši. Jau pagājušajā reizē šo rakstīju, atkārtošu vēlreiz.

Pasaulē ir tūkstošiem lielisku filmu, šī nav viena no tām.

Vērtējums: 2/10