Četras nominācijas un divi iegūti «Zelta globusi», piecas nominācijas britu BAFTA, kā arī tikpat nomināciju ASV Kinoakadēmijas Oskariem. Tieši tā, runa ir par kulta režisora Kventina Tarantīno (Quentin Tarantino) jaunāko garadarbu «Atsvabinātais Džango» («Django Unchained»), kurš diemžēl uz Latvijas kino ekrāniem nonācis tikai šonedēļ.
Filma par mīlestību. Tarantino stilā.
Apraksts: Sensenos laikos, vēl pirms Amerikas Pilsoņu kara, Dienvidos dzīvoja vergs Džango, kurš ne īpaši labi sapratās ar saviem saimniekiem. Liktenis viņu saveda kopā ar pasūtījuma slepkavu vācieti doktoru Šulcu. Šulcam jānovāc vairāki slepkavnieki, taču viņam vajadzīgs kāds, kas palīdz tos uziet. Tādēļ Šulcs nolīgst Džango, kā balvu apsolot tam brīvību.
Taču, kad abi savus solījumus izpildījuši un Džango beidzot ir brīvs cilvēks, viņi tomēr izlemj palikt kopā – plecu pie pleca viņi medī Dienvidu meklētākos noziedzniekus. Tikmēr Džango joprojām mēģina atrast savu sievu Brumhildi, ko no viņa šķīris vergu tirgus.
Lieta kļūst arvien interesantāka, kad meklējumi noved viņus Kelvina Kendija plantācijā, kur par prieku saimniekam tiek organizētas vergu cīņas. Vīru ierašanās šķiet ļoti aizdomīga Kendija kunga kalpam, un drīz vien kļūst skaidrs, ka, pirms varēs pamest fermu kopā ar Brumhildi, būs jāizcīna cīņa uz dzīvību un nāvi.
Pārdomas:
Izšķaidīt sievieti pret mašīnas stiklu apzināti izraisītā avārijā, nošņikāt skalpu nacistiem, noslēpt beigtu prostitūtu zem gultas un nosaukt afroamerikāņus par nigeriem vairāk nekā simts reizes vien dažu stundu laikā.
Par to palikt nesodītam un pat saņemt milzu apbalvojumus?
Tas pa spēkam ir tikai vienam cilvēkam, proti, kulta filmu režisoram Kventinam Tarantīno.
Nu viņš ir atgriezies ar ilgi gaidīto vesternu un asiņaino mīlas stāstu «Atsvabinātais Džango».
Lai arī «Atsvabinātais Džango» oficiāli uz kino ekrāniem Latvijā nonācis šodien, esmu paspējis pabūt jau divos kino seansos un man nebūtu ne mazāko pretenziju apmeklēt filmu arī trešo reizi. Tiem, kas nav nocietušies un «iegādājušies» filmu sliktā kvalitātē internetā, izsaku visdziļāko līdzjūtību. Šī ir filma, kuru jābauda uz lielā ekrāna, lai sajustu un uztvertu visu, ko vēlas mums nogādāt filmas režisors. Man tiešām žēl, ka nesanāca šo filmu apskatīties pirms 2012. gada labāko filmu topa veidošanas, «Atsvabinātais Džango» būtu stabili ieņēmis godpilno pirmo vietu.
Kurš gan bērnībā nav fanojis par vesterniem, kur sūri veči šauj sliktos un pēc gaumīga kautiņa izlidina kādu no vietējā bāra pa mazajiem ieejas vārtiņiem. Mežonīgie Rietumi, Klinta Īstvuda (Clint Eastwood) skarbā veča seja un lieli revolveri. Tarantino ir atmodinājis šo iesnaudušos kino žanru un atsvaidzinājis tajā vēl nebijušas vērtības. «Atsvabinātajā Džango» ir viss, ko kārtīgs kinomīlis vēlas redzēt. Skarbi veči, piedzīvojumi, vardarbība un neskaitāmi joki. Filmā netrūkst asa sižeta, humora un brīnumskaistu ainu. Līdz ar to trīs stundas paskrien nemanot un patiesībā pat šķiet par īsu.
Par aktieriem runājot, visi ir lieliski un katrs zina savu vietu. Kristofs Volcs (Christoph Waltz) atveido brutālo un humora izjūtas apdāvināto vācu zobārstu/galvu mednieku doktoru Šulcu, kurš atbrīvo no verdzības un dodas piedzīvojumos ar mūsu galveno varoni Džango. Kristofs Volcs ir nominēts Oskaram par labāko otrā plāna aktieri, un es ticu, ka šī balva atradīs ceļu līdz viņam. Galveno varoni atveido Džeimijs Fokss (Jamie Foxx), bet ļaundara tēlā iejūtas Leonardo di Kaprio (Leonardo DiCaprio), kurš atveido vardarbīgu bagātnieku ar slikti koptiem zobiem - Kendija kungu. Viņi visi kā viens ir lieliski, bet īpaši uzsvērt es vēlos Semjuelu lī Džeksonu (Samuel L. Jackson), kurš atveido Kendija kunga uzticamo sulaini. Goda vārds, neatceros lomu, kad šis aktieris būtu tik ļoti labi spēlējis un centies izspiest no sevis maksimumu.
Esmu dzirdējis arī dažas negatīvas atsauksmes par šo filmu. Pārmetumus parasti izskata tie, kas tic, ka vardarbīgas filmas izraisa vardarbību pasaulē un daudzi pārmet to, ka Tarantino šajā filmā ir pieļāvis būtiskas kļūdas un vēsture bijusi stipri citādāka. Ja godīgi, tas ir muļķīgi, jo Tarantino nekad nav solījis vēsturiski precīzu filmu un vardarbību dzīvē izraisa psihiski nelīdzsvaroti cilvēki ar ieroci rokās. Tā jau mūsu pasaulē ir ierasta prakse, atrast vainīgos citur, nevis paskatīties spogulī. Ja kāds dzird, ka kaimiņi sit savu bērnu, tie paslēdz skaļāk mūziku un ignorē, kad tas bērns paaugas un uztaisa masu slaktiņu bērnudārzā, kurš vainīgs? Pareizi, datorspēles un Tarantino vardarbīgās kinolentes.
«Atsvabinātais Džango» nav filma par vergturību, vēsturi vai brīvību. Tā ir filma par mīlestību. Tā ir filma par cilvēku, kurš ir zaudējis savu mīļoto un ir gatavs darīt jebko, lai atkal būtu ar viņu kopā. Viņam nospļauties par brīvības ideju vai citiem niekiem, viņš tikai vēlas atgūt savu sievu. Protams, ka mīlasstāsts no režisora Tarantino būs asiņains un brutāls, tomēr tas nemaina lietas būtību.
Starp citu, ar 1966. gada filmu «Django» šo filmu vieno tikai tituldziesma un dažas pavisam mazsvarīgas detaļas. Tomēr, pirms skatāties «Atsvabināto Džango», to der noskatīties. Nav obligāti, bet par ļaunu nenāks. Tāpat der noskatīties arī klasikas «Charley One-Eye», «The Good, the Bad and the Ugly», «Day of Anger», «The Mercenary» un «The Great Silence».
Ļoti iesaku apmeklēt «Atsvabināto Džango» kinoteātrī un ņemt līdzi visus savus draugus.
Ja šai filmai ir kāds mīnuss, tad tikai tas, ka tā šķiet par īsu, neskatoties uz to, ka tā ir teju trīs stundas gara.
Lielisks kino, lieliska izklaide.
Vērtējums: 10/10
