2013. gads jau ir galā, tas nozīmē, ka ir laiks neiespējamajai misijai - gada labāko filmu desmitniekam. Kā katru gadu ierasts, atskaitei varu pastāstīt, ka kino krēslā arī šogad pavadītas teju aptuveni 90 stundas, bet, cik redzētas kopā filmas, saskaitīt nav iespējams!
Roberts Daunijs juniors (Robert Downey Jr.) un filmas režisors Šeins Bleks (Shane Black) šogad pārspēja paši sevi, radot, iespējams, vienu no labākajām, spēcīgākajām «Marvel» komiksu ekranizācijām, kādas tapušas līdz šim. Smieklīga, pamācoša, nopietna un interesanta. Retais gaidīja, ka «Dzelzs vīrs» kādu vēl pārsteigs, bet viņiem tas izdevās godam. Par to liecina arī «nevājie» kases ienākumi - ar 200 miljonu budžetu filma sevi pārdeva par 1,2 miljardiem ASV dolāru, un tā ir kļuvusi par piekto visu laiku ienesīgāko filmu.
Šīs filmas režisoru krēslus sildīja Sets Rogens (Seth Rogen) un Evans Goldbergs (Evan Goldberg), bet galvenajās lomās iejutās slavenākie Holivudas komiķi, kuri cits ar citu dažādās kombinācijās filmējušies neskaitāmās kinolentēs, - Sets Rogens, Džona Hils (Jonah Hill), Denijs Makbraids (Danny McBride), Džeimss Franko (James Franco) un daudzi citi.
Šī ir filma, no kuras retais gaidīja, ka tā izdosies. Sajūta, ka aktieri šo filmu veidoja paši sev, paši par sevi arī pasmejoties. Aktieri it kā atveido sevi - sauc cits citu īstajos vārdos un joko ar neskaitāmām atsaucēm uz savām filmām un dažādu kino klasiku. Tā vai citādi, bet kopā tas viss iedarbojās. Skaidrs, ka visi visus jokus nesaprata, jo daudz kas bija no viņu ikdienas un domāts «savējiem», bet, pat ja kāds kaut ko nesaprata, viņi taču apvienoja «Backstreet Boys», vai ne?
Šķiet, teju katrs savulaik ir cēlies agri no rīta, lai skatītos F1 sacīkstes, bet daudziem tā ir jau sen aizmirsusies un stipri neaktuāla izklaide. Režisors Rons Hovards (Ron Howard) mums par šo izklaidi šogad atgādināja spēcīgi un iespaidīgi. Viņš arī atgādināja to, ka tikai dažiem šī sacīkste ir izklaide, pašiem dalībniekiem tā ir nopietna konkurence, cīņa un visa dzīve. Pats režisors solīja, ka radīs filmu, kurā atspoguļota Nikija Laudas un Džeimsa Hanta divcīņa 1976. gada pirmās formulas (F-1) pasaules čempionātā, un tā ieinteresēs ne tikai autosacīkšu līdzjutējus. Viņam bija taisnība, visticamāk, neko interesantāku par tik garlaicīgu sporta veidu nekad neviens neuzfilmēs.
Pirmo reizi kino topu vēsturē vienā pozīcijā likšu divas filmas. Džefa Nikolsa (Jeff Nichols) filmu «Mud» un Džordana Vogda-Robertsa (Jordan Vogt-Roberts) filmu «The Kings of Summer». Teorētiski pilnīgi atšķirīgas divas filmas kaut kur savā ziņā satiekas. Abas ir indie stila filmas, abas ir par dzīvi, draudzību, mīlestību un attiecībām ar saviem vecākiem. «Mud» ir nopietnāka, bet nedaudz pasakas stila, kur, lai arī bilde izskatās pavisam nopietna, viss patiesībā tiek vērots maza zēna acīm. Savukārt «The Kings of Summer» ir nedaudz ironiskāka un smieklīgāka, tomēr ar pietiekami pamācošu nobeigumu. Jo īpaši abas filmas vieno kāds meža iemītnieks, kurš man galīgi neiet pie sirds. Lai arī pēc būtības dažādas, tomēr tik līdzīgas, ka katra savu vietu šajā topā pelnījušas tās nebūtu. Noskaties abas; ja dūšas un laika gana, tad pēc kārtas, - sapratīsi par ko es runāju.
Šī pozīcija sagādāja visvairāk galvassāpju. Aptuveni piecas filmas tajā nonāca un izkrita. Teorētiski šī filma ir tikai un vienīgi stāsta vidus, un visiem, kuri man prasījuši, «kā tad patikās jaunais Hobits», atbildēju, ka uz šo jautājumu atbildēt ir tāpat kā, ja kāds prasītu, kā tev patika seriāla «Breaking Bad» pirmās sērijas 24.-42. minūte. It kā patika, viss forši, bet priekš pamatīga viedokļa informācijas daudz par maz.
Režisora Pītera Džeksona (Peter Jackson) filma «Hobits: Smoga posta zeme» ir otrā daļa filmu triloģijā, kas uzņemta pēc populārā Dž.R.R. Tolkīna meistardarba «Hobits». Neticu, ka kāds nezina šo grāmatu vai nav redzējis šo filmu, kura unikāli ir filmēta ar 48 kadriem sekundē, kas, protams, uzliek milzu atbildību filmas veidotājam, bet arī rada milzu baudījumu labas grafikas piekritējiem. Šīs filmas nav un nebūs sliktas, jautājums, kā visas daļas nostrādās kopumā.
Šī filma šajā topā nonāca pēdējā brīdī. Lai arī IMDB filmu portāls liecina par to, ka tā ir 2012. gada filma, tas nav svarīgi, jo ASV tā nonāca 2013. gadā, bet Latviju, visticamāk, sasniegs kādā fanu veidotā seansā, ja vispār līdz šejienei nonāks.
Šīs filmas režisors ir Noā Baumbahs (Noah Baumbach), un tā stāsta par kādas vienkāršas meitenes, sapņotājas dzīvi. Šo meiteni sauc Francisa, un viņu atveido Grīta Džerviga (Greta Gerwig). Ļoti hipsterīgs stāsts, bet pozitīvā nozīmē par vienkāršu, ļoti pozitīvu meiteni, kura meklē savu vietu uz šīs planētas un mētājas dažādās pārdomās un starp izvēlēm. Melnbalts un vienkārši skaists kino.
Filma, kura uz Latvijas kino ekrāniem parādījās tikai vienu reizi un arī pateicoties tikai un vienīgi mūsu superīgajiem kinoblogeriem. Nevajag jaukt ar šā topa sesto pozīciju, nosaukumu līdzība ir tikai un vienīgi sakritība. Britu režisora Edgara Raita «Korneto triloģijas» noslēdzošā daļa. Galvenajās lomās iejutās aktieri Saimons Pegs (Simon Pegg) un Niks Frosts (Nick Frost). Domājams, visiem ir zināms šis lieliskais britu aktieru duets. «Pasaules gals» ir lielisks pierādījums, ka britu komēdijas nemirst, britu humors dzīvos ilgāk par pašu Elizabeti II un ka mums, latviešiem ir ļoti slikta humora izjūta. Nevēlos mest akmeņus neviena lauciņā, bet ja «Ugunsgrēkam» būtu sliktāki reitingi, iespējams, šis lieliskais kino nebūtu paslīdējis lielākajai daļai Latvijas kino skatītāju gar degunu.
Pola Grīngresa (Paul Greengrass) filma, kurai noteikti Oskari nepaslīdēs garām. Galvenās lomas kapteiņa Ričarda Filipsa atveidotājam Tomam Henksam (Tom Hanks) jau nu noteikti. Šis ir patiess stāsts par kādu kapteini un viņa kuģi, kuru Somālijas pirāti ieņēma un viņu pašu nolaupīja. Aktierspēles ir unikālas, stāsts ir minimāli mainīts un dramatizēts, un skatītājam tiek dota ieskatīties šajos spraigajos notikumos.
Jā, šī ir 2012. gada filma, tomēr pietiekami svarīga, lai pieļautu nopietnu izņēmumu. Kulta režisora Kventina Tarantino kinolente «Atsvabinātais Džango» līdz Latvijai nonāca tikai 2013. gada 18. janvārī, lai arī neskaitāmi ārvalstu kritiķi to nosauca kā labāko 2012. gada filmu. Šādas filmas internetā zog un skatās camrip kvalitātē tikai lieli muļķi un cilvēki bez jebkādas gaumes un cieņas pret filmas veidotājiem, tāpēc nolēmu nogaidīt un ievietot to šā gada topā, jo tā noteikti ir pieminēšanas vērta.
«Atsvabinātais Džango» nav filma par vergturību, vēsturi vai brīvību. Tā ir filma par mīlestību. Tā ir filma par cilvēku, kurš ir zaudējis savu mīļoto un ir gatavs darīt jebko, lai atkal būtu ar viņu kopā. Viņam nospļauties par brīvības ideju vai citiem niekiem, viņš tikai vēlas atgūt savu sievu. Protams, mīlas stāsts no režisora Tarantino būs asiņains un brutāls, tomēr tas nemaina lietas būtību. «Atsvabinātais Džango» ir par mīlestību. Tarantino stilā.
Perfekta aktierspēle, režija, montāža. Ja šai filmai ir kāds trūkums, tad tikai tas, ka tā šķiet par īsu, neskatoties uz to, ka tā ir teju trīs stundas gara.
Tiem, kuri nav šo filmu paspējuši noskatīties uz lielajiem ekrāniem, varu vien uzlikt roku uz pleca un skumji pakratīt galvu. «Gravitāte» ir visu laiku labākā kosmosa filma. Un tā domā pat lielmeistars Džeimss Kamerons.
Elpu aizraujošais trilleris, kas ļauj ieraudzīt kosmosu tik reālu un brīnišķīgu kā vēl nekad. Zinātniskās fantastikas trilleris «Gravitāte» («Gravity») ir režisora Alfonso Kuarona filma, kas seko pirms septiņiem gadiem uzņemtajai lentei «Cilvēces bērns». Galvenās lomas filmā atveido «Oskara» laureāti Sandra Buloka («Aklā puse») un Džordžs Klūnijs («Sīriāna»).
Divi aktieri, divi skafandri, viena planēta un lielais, bezgalīgais Visums. «Gravitāte» ir vienkārši uz zinātniskiem faktiem balstīta mākslas filma, jo tur nav piedomātas kaut kādas liekas muļķības, visi notikumi, risinājumi, sekas ir pilnīgi zinātniski iespējami, un fantastika ir tikai tik, cik pats stāsts. Filma ir tik dzīva un iespaidīga, ka brīžiem, to skatoties, radās sajūta, ka tā nudien būtu filmēta pašā kosmosā. Šis ir kino ar lielo K.
**
Kā ierasts, daudzi komentāros metīsies man virsū ar pārmetumiem, kāpēc nav kāda cita filma topā. Ir vairākas filmas, kas netika iekļautas gada topā vairāku iemeslu dēļ, bet galvenokārt tāpēc, ka vienkārši pietrūka vietas, tomēr tās ir labas un noteikti pieminēšanas vērtas: «The act of killing», «Prisoners», «Pacific Rim», «Filth», «The Place Beyond the Pines» un daudzas citas.
Kas ir tavas 2013. gada mīļākās filmas? Pastāsti, dalies viedoklī raksta komentāros.
Novēlu visiem TVNET lasītājiem daudzām labām filmām bagātu jauno, 2014. gadu!
