«Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks 2»

25.aprīlī Latvijas kinoteātros iznāk 3D piedzīvojumu filma «Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks 2» («The Amazing Spiderman 2»), kas ir 2012.gadā iznākušās lentes turpinājums. Titullomā britu aktieris Endrjū Gārfīlds («Sociālais tīkls», «Doktora Parnasa iedomu pasaule»), bet viņa ekrāna partneri ir Džeimijs Fokss («Rejs», «Atsvabinātais Džango»), Emma Stouna («Kalpone», «Trakā, dullā mīlestība»), Pols Džamati («Sānceļi») un citi. Režisora krēslā atgriežas pirmā «Apbrīnojamā Zirnekļcilvēka» veidotājs Marks Vebs.

Jaunajā filmā Pīteram Pārkeram/Zirnekļcilvēkam nākas ne tikai izcīnīt uzvaru pār saviem iekšējiem dēmoniem un rūpēties par draudzeni, bet arī stāties pretī korporācijai «OsCorp» un ar milzu spēku apveltītajam zinātniekam Elektro, kas apdraud gan Pītera, gan Ņujorkas iedzīvotāju dzīvi.

«Sabotāža»

Arnoldu Švarcenegeru esam raduši filmās redzēt ar Kubas cigāru mutē vai ar lielkalibra ieroci rokās. Divus termiņus būdams Kalifornijas gubernators, viņš presē bija redzams labākajā gadījumā ar kaklasaiti, un viņa pielūdzēji ilgojās pēc ierastā Švarcenegera. Drīz viņiem būs dotas vairākas iespējas redzēt aktieri savā ampluā.

25. aprīlī kinoteātros sāks demonstrēt trilleri «Sabotāža», kurā Holivudas spēkavīrs stāsies pretī nežēlīgam narkotiku kartelim. Augusta beigās aktieris atgriezīsies kino kopā ar neiznīcināmo vienību. Filmas «Neiznīcināmie 3» radītāji, arī jaunais režisors, solās pārspēt abas iepriekšējās filmas, un Švarcenegers uzņēmies lielāku lomu nekā pirmajās divās filmas «Neiznīcināmie» daļās.

«Dubultnieks»

25. aprīlī Latvijā sāk demonstrēt komisko trilleri «Dubultnieks». Filma ir īpaša jau tāpēc vien, ka veidota pēc Fjodora Dostojevska stāsta motīviem. Slavenā XIX gadsimta rakstnieka ieskats cilvēka iekšējā pasaulē nav zaudējis aktualitāti arī mūsdienās.

Jaunā, bet jau ievērību guvušā britu režisora Ričarda Aioades traktējumā F.Dostojevska stāsts guvis svaigas nianses. Režisora debijas filma «Zemūdene» neiekļaujas ne komēdijas, ne drāmas ietvarā un 2011. gadā tika atzīta par vienu no labākajiem britu neatkarīgā kino darbiem.

Pirmo stāsta variantu F.Dostojevskis uzrakstīja 1849. gadā. Viņš to sacerēja drīzumā pēc sava pirmā romāna «Nabaga ļaudis» pabeigšanas. Vēlāk autors pārstrādāja stāstu, un tā galīgais variants tika laists klajā 1866. gadā. Filmā darbība no XIX gadsimta pārcelta XX, tajā ir daudz sirreālistisku akcentu, melnā humora un lieliski izvēlētas mūzikas.

Filma «Dubultnieks» ir stāsts par neievērojamu valsts ierēdni ar maigu raksturu. Varoņa dzīvē sākas dažādi pārpratumi un seko dīvaina, neizskaidrojama apkārtējo reakcija, kuras cēloni viņš nespēj izprast. Piepeši izrādās, ka visus šos notikumus izraisījis cilvēks, kas mats matā līdzinās galvenajam varonim un iekārtojies darbā tajā pašā uzņēmumā. Turklāt dubultnieks ir intrigants un melis, vārdu sakot, pilnīgs varoņa pretstats.

Liekot varonim nokļūt neapskaužamās situācijās, F.Dostojevskis lasītājiem (un filmas režisors skatītājiem) rāda traģikomisko mazā cilvēka likteni. Autori iesaka mums izvērtēt savus netikumus un padomāt, kāda būtu mūsu uzlabotā versija (par kuru bieži vien sapņojam) un vai tā tiešām darītu mūs laimīgākus.

Psiholoģijas meistara F.Dostojevska stāsta filozofiskais dziļums saglabāts arī tā kinematogrāfiskajā interpretācijā. «Dubultniekā» neradīsim vienkāršas un skaidras atbildes, un tie, kuriem nebūs pa prātam tēlainības virsslānis, bez īpašām grūtībām spēs saskatīt tā dziļāko jēgu. Ja paļaujamies uz franču filozofa Žana Bodijāra teikto, mūsu pasaulē nav oriģinālu. Tos jau sen aizēnojušas kopiju kopijas, kas nepārtraukti vairojas. «Dubultnieka» spogulī varam ieraudzīt vienu no tām, un tā ļoti līdzinās katram no skatītājiem.

«Ātrvilciens Maskava–Krievija»

No 25. aprīļa Latvijas kinoteātros sāk demonstrēt Krievijas komēdiju «Ātrvilciens Maskava–Krievija» («Скорый «Москва – Россия»»).

Anotācija: Internets sniedz bezgalīgas iespējas kļūt populāram. Par to nešaubās arī slavaskārais emuārrakstītājs Sergejs. Viņš sapņo uzņemt video, kas internetā tiktu skatīts miljonu reižu. Kamera viņam ir vienmēr pa rokai. Jaunekļa zvaigžņu stunda pienāks tad, kad viņš atradīs vietu, kur redzams miljonu vērts skats.

Tādus kadrus Sergejs cer nolūkot vairāk nekā 9000 kilometru garajā dzelzceļa maršrutā Maskava–Vladivostoka. Ne jau katram pietiktu dūšas nedēļu pavadīt vilcienā kopā ar vietējiem tūristiem, taču Sergejs ar to neaprobežojas. Lai nebūtu ko zaudēt, viņš, likdams ķīlā visu savu mantu, apgalvo, ka, ieradies Āzijā, noglāstīs Amūras tīģeri un nofotografēsies kopā ar to.

Sergejs nav īpaši tālredzīgs, tomēr apzinās, ka vilciens nav tikai transportlīdzeklis, tajā kūsā daudz īstāka dzīve nekā internetā. Neviens nezina, kāds ceļabiedrs gadīsies. Ceļojuma sākumā Sergejs sastop amerikānieti Milu (pareizāk sakot, uzkrīt viņai virsū no augšējās guļasvietas), īstu krievu izcelsmes Holivudas zvaigzni.

Viņa brauc uz Vladivostoku, lai piedalītos filmā par Otrā pasaules kara lidotājiem. Maskavā viņa lidojusi kopā ar kara veterānu, tagadējo pilotāžas instruktoru un iedzīvojusies nepārvaramās bailēs no lidojumiem.

Ceļojot pa Krieviju, pasažieriem gadās ne tikai prieki, bēdas un piedzīvojumi, jāsastop arī ne gluži intelektuāli, ne gluži mūsdienīgi ceļabiedri ne gluži skaidrā prātā. Filmas veidotāji lieliski atainojuši gaisotni vilcienā leģendārajā dzelzceļa maršrutā un parādījuši, kas gaida izklaidīgu pasažieri, ja viņš atpaliek no vilciena un attopas neprognozējamās Krievijas bezgalīgajos plašumos.