Rīgas Kino muzejs izveidojis Rīgas kino vēstures karti

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Rīgas Kino muzejs, sadarbojoties ar kino vēstures speciālistiem Agri Redoviču un Kristīni Matīsu, izstrādājis Kino taku karti, preses konferencē par Rīgas Starptautiskā kinofestivāla īpašajiem pasākumiem pastāstīja Kino muzeja vadītāja Zane Balčus.

Kino taku karte dod iespēju doties ceļojumā Rīgā kā kino pilsētā. Kartē apkopotas aptuveni 40 filmēšanas vietas, kur tapis gan padomju laika, gan mūsdienu Latvijas kino.

Kā atzina Balčus, ideja par šādas kartes izstrādi muzejā bijusi jau ilgu laiku. Laiks, kad pilsētā notiek starptautisks kinofestivāls, bijis vislabākais brīdis, kad šo karti atklāt plašākai sabiedrībai.

Kartē stāstīts par personībām, Rīgas vēsturiskajiem un pašreizējiem kinoteātriem, kā arī par citiem ar kino saistītiem uzņēmumiem pilsētā. Informācija ir papildināta ar attēliem, lai parādītu, kā vieta izskatās attiecīgajā filmā.

Ikvienam ir iespējams izstaigāt četrus maršrutus, dodoties nelielā kinoceļojumā pa Rīgu. Taka «Vecrīga» atklās populāro padomju filmu uzņemšanas vietas - Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumu filmēšanu Jaunielā, Zirgu ielas pārtapšanu pēckara Vācijas pilsētas tēlā filmā «Septiņpadsmit pavasara mirkļi» 1973.gadā. Maršruts parādīs pazīstamu latviešu filmu tapšanas vietas, kur Anita (Akvelīna Līvmane) filmā «Ābols upē» 1974.gadā sūca kokteiļus kafejnīcā vai Kurmis (Eduards Pāvuls) ar biedriem «Pie bagātās kundzes» 1969.gadā līmēja politiskos plakātus. Līdzīgus stāstus piedāvā arī pārējie maršruti.

Kino taku karte pieejama Rīgas Kino muzeja mājaslapā «www.kinomuzejs.lv» latviešu un krievu valodā. Tuvākajā laikā karti plānots pārtulkot arī angļu valodā.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu