Jau nākamo ceturtdien, 29. janvārī, plkst. 21.15 kinoteātrī Cinamon tiešraidē tiks pārraidīta Umberto Džordāno (Umberto Giardano) opera «Andrē Šenjē» (Andrea Chénier) no Londonas prestižā operteātra Covent Garden. Iestudējuma galvenajā lomā būs Jonass Kaufmanis, kas dziedājis kopā ar Latvijas un pasaules operdīvām Elīnu Garanču un Kristīni Opolais.
Umberto Džordāno (1867-1948) opera «Andrē Šeņjē» kā nozīmīgākais darbs vainago visu komponista daiļradi un joprojām pieder pie populārākajām itāļu operām kopš tās pirmizrādes 1896. gadā Milānas operteātrī «La Scala». Tas ir stāsts par reālu vēsturisku personu – Lielās franču revolūcijas laika dzejnieku un publicistu Andrē Šeņjē (1762-1794). Uzmanīgs klausītājs sadzirdēs kopējas iezīmes ar Džākomo Pučīni «Tosku» vai Frančesko Čilea «Adriēnu Lekuvrēru».
Skotu režisors Deivids Makvikars (David McVicar) karaliskajā operteātrī Covent Garden debitēja ar Džuzepes Verdi operu «Rigoleto» 2001. gadā. Kopš tā laika tur veiksmīgi iestudējis Volfganga Amadeja Mocarta «Burvju flautu» un «Figaro kāzas», Riharda Štrausa «Salomi», Džuzepes Verdi «Aīdu», Frančesko Čilea «Adriēnu Lekuvrēru» un Džakomo Meierbēra «Trojiešus». Makvikars ļāvis Džordāno aizraujošajai, vēsturiskajai drāmai atgriezties karaliskajā operā kopš 1985. gada ar jaunu, satriecošu uzvedumu, kas būs skatāms kinoteātra Cinamon tiešraidē 29. janvārī.
Arī Latvijas Nacionālajā operā
Arī Latvijas Nacionālajā operā savulaik iestudēta Umberto Džordāno opera «Andrē Šeņjē». Tā pirmizrādi piedzīvoja 1928. gada janvārī, atjaunota izrāde notika 1937. gada aprīlī. Scenogrāfiju veidoja Eduards Vītols, režiju – Pēteris Meļņikovs, diriģēja Emils Kupers (atjaunojumā Teodors Reiters). Titullomu abos iestudējumos dziedāja Jānis Vītiņš, bet Žerāru – Ādolfs Kaktiņš. Savukārt Madlēnas lomā bija Milda Brehmane-Štengele, un 1937. gadā – Grieta Pērkone. Par šo izrāžu varoni kļuva titullomas atveidotājs – tenors Jānis Vītiņš. Skatītāji jūsmoja par viņa daudzsološo talantu, skaisto balsi un tīkamo ārieni.
Interesanti fakti par leģendāro dzejnieku
Tautas varonis. Šenjē zināms ne tikai kā franču dzejnieks, vēsturē viņa vārds saistīts ar varoņa statusu. Lielās franču revolūcijas laikā Šenjē rakstīja izteikti satīrisku dzeju, atspoguļojot pārmaiņu perioda spilgtākos notikumus. Viņa darbi vēlāk kļuva par nozīmīgu vēstures liecību.
Izcilo dzejnieku arestēja 1794. gadā pārpratuma pēc. Šenjē tika nogādāts Santlazāras (Saint-Lazar) cietumā bez formālas apsūdzības. Savukārt vēlāk dzejnieku apsūdzēja konspirācijas veidošanā, uzsverot viņa rakstu darbu graujošo ietekmi.
Atzinība pēc traģiskās nāves. Šenjē darbi tika publicēti tikai 25 gadus pēc viņa nāves. Šo gadu laikā Andrē jau bija kļuvis par varoni romantisma dzejniekiem. Viktors Igo (Victor Hugo), Fransuā Renē de Šatobriāns (François-René de Chateaubriand), Alfonsa de Lamartins (Alphonse de Lamartine) un citas varenas personības viņa darbos meklēja un atrada iedvesmu arī savai daiļradei.
