Šodien kinoteātrī Rīga ar klasiķa Luisa Bunjuela filmu Dienas skaistule tiek oficiāli atklāta festivāla programmas kino sadaļa, kurā ietilpst franču kino šedevru izlase, Fransuā Trifo filmu retrospekcija, animācijas režisora Mišela Oselo filmas un meistardarbnīca, Kinomuzeja lektorijs.

Patiesībā Latvijā Francijas pavasaris sākās jau janvārī, kad Kinomuzejs sāka regulāru kinolektoriju, akcentējot franču kino vēsturei svarīgus režisorus un filmas. Par to skatītājiem stāsta Viktors Freibergs, Jānis Putniņš, Inga Pērkone-Redoviča, Elīna Reitere, Dita Rietuma un Daira Āboliņa. No mūsdienām kāpjoties atpakaļ pagātnē, septiņas filmas jau parādītas, atlikušas trīs – 4. aprīlī Anrī Žorža Kluzo Velnenes (1955), 9. maijā Luisa Feijāda Fantomass (1915) un 16. maijā Žana Renuāra Spēles noteikumi (1939).

Hronoloģiski nākamais franču kino pasākums sākas šodien kinoteātrī Rīga un turpinās līdz 5. aprīlim. Spānijā dzimušā, bet Francijā strādājušā ģēnija Luisa Bunjuela traģikomēdija Dienas skaistule (1967) ar Katrīnu Denevu galvenajā lomā atklāj Francijas Ārlietu ministrijas piedāvāto astoņu filmu izlasi, kurā mirdz izcilu režisoru un aktieru vārdi. Diemžēl vidējam Latvijas kinoskatītājam daudzi no viņiem neko neizsaka, un tādēļ vien būtu jāiet skatīties – lai aizlāpītu caurumus savā izglītībā un vienkārši baudītu labu kino ar kultūrvēsturisku nozīmi. Šovakar pēc atklāšanas seansa skatāma arī Olivjē d"Asajasa filma Irma Vepa (1996) – franču kino vēsturē sakņots stāsts, kas apspēlē klasiķu Luija Feijāda un Fransuā Trifo darbus –, bet plašāk par franču šedevru programmu lasiet sestdienas Neatkarīgajā.

13. aprīlī kinoteātrī K. Suns sāksies un līdz 22. aprīlim turpināsies Fransuā Trifo filmu retrospekcija par godu meistara 75. jubilejai, kuru viņš šogad svinētu. Trifo ir viens no leģendārā franču jaunā viļņa aizsācējiem, un katra viņa filma atšķir jaunu lappusi pasaules kino vēsturē – gan slavenais Antuāna Duanela cikls, kurā galveno varoni tēlo režisora alter ego Žans Pjērs Leo, gan mīlestības trīsstūri un kaislību spēks filmās Žils un Džims (1962), Divas anglietes un kontinents (1971), Maigā āda (1964), Kaimiņiene (1981), gan ar desmit Cēzariem apbalvotais Pēdējais metro (1980). Arī par Fransuā Trifo filmām lasiet Neatkarīgajā turpmāk.

4. maijā Francijas pavasaris pievērsīsies animācijai, un šajā jomā Latvijai ar Franciju ir senas sadarbības tradīcijas – programmā iekļautās filmas tapušas ar mūsu animatoru līdzdalību. Režisora Mišela Oselo pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Kirikū un burve (1998) ir arī pirmais projekts, ar kuru latviešu animatori no studijas Rija sāka starptautisku sadarbību, animējot lielu daļu filmas laika. Kirikū un burve tolaik ieguva pat režisoram negaidītu kritikas un skatītāju mīlestību, vairākkārt pārsniedzot plānotos ieņēmumus un rosinot režisoru turpināt filmēt mazā afrikāņu puisēna piedzīvojumus. Filmas otrajā daļā Kirikū un zvēri (2005) strādāja animatori no studijas Jet Media, bet studija Rija turpināja darbu citā slavenā franču animācijas filmā – Silvēna Šomē Oskaram nominētajā atraktīvajā piedzīvojumā Randiņš Belevilā. Visas trīs filmas līdz 10. maijam būs skatāmas kinoteātrī Daile, bet režisors Mišels Oselo viesosies Rīgā no 2. līdz 5. maijam un dalīsies pieredzē ar Latvijas animācijas filmu veidotājiem un studentiem.

Francijas pavasara kino programma oficiāli noslēgsies 19. maijā, kad Rīgas Kinomuzejā tradicionālās Muzeju nakts ietvaros notiks atraktīvs pasākums Nouvelle Vogue. Reloaded. Vakara idejas autore ir māksliniece Katrīna Neiburga, kura Kinomuzeja pagalmā piedāvās ainas no franču jaunā viļņa filmām, ļaus muzicēt akordeonistiem un dīdžejiem un veidos jaunā viļņa sajūtas.

Festivāla rīkotāji sola, ka vairākas no franču kino programmās ietvertajām filmām tiks demonstrētas arī Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī, Smiltenē un Madonā.