Par spīti tam aktrise palika uzticīga saviem sapņiem un savai nemainīgajai attieksmei attiecībā uz kino kā mākslu. Taču tomēr kaut kas bija mainījies. Pateicoties galvu reibinošajiem panākumiem, radās iespēja izvēlēties un spēlēt tikai tās lomas, kas pašai patīk.

Savu pirmo kino lomu viņa spēlēja 18 gadu vecumā filmā "Dievišķās radības" (1994). Pēc filmas parādīšanās uz kinoekrāniem daudzi jautāja, kas ir tā jaunā meitene un kur viņa spēlējusi agrāk. Grūti bija noticēt tam, ka aktrise, kas spēlē tik spilgti un pārliecinoši, ir debitante. Bet tieši tā arī bija. Tā bija Keitas debija lielajā kino. Līdz tam viņa bija piedalījusies tikai TV seriālos un reklāmu klipos.

Aktrise trešajā paaudzē

Brīvs gars ar asiem elkoņiem – tādu audzināšanu Keita saņēma bērnībā. Viņa dzimusi un augusi aktieru ģimenē. Viņas tēvs Rodžers Vinslets un vecvecāki no mātes puses – Olivers un Linda Bridžesi savulaik bijuši ievērojami teātra aktieri. Keita atceras, ka bērnībā visi četri bērni un tēvs kopā spēlējuši teātri. Turpat mājas pagalmā vecvecāki bija uzbūvējuši teātri ar 60 skatītāju vietām. Viņi iestudēja mūziklus un dramatiskus darbus, paši tajos piedalījās un aicināja tos noskatīties visus, kas vien vēlas. Keitas vecāki aktīvi līdzdarbojās šajos pasākumos, un līdz ar to viņu bērni praktiski uzauga uz skatuves dēļiem. Atceroties bērnību, Keita atzīst, ka viņa neesot bijusi pārliecināta, ka vēlētos kļūt par aktrisi, taču esot nojautusi, ka nekas cits neatliks, kā vien turpināt vecāku un vecvecāku iesāktās tradīcijas. 11 gadu vecumā vecāki viņu nosūtīja apgūt aktiermākslu privātajā Redroofs Theatre School, bet jau pēc gada meitene saņēma pirmo lomu konditorejas izstrādājumu reklāmā. Turpmākajos gados Keita Vinsleta piedalījās dažādos TV seriālos. Vienlaikus viņa spēlēja arī teātru iestudējumos, par ko izpelnījās labas atsauksmes.

Cīņa ar lieko svaru

16 gadu vecumā meitene pameta skolu un nolēma nodoties aktrises karjerai. Starp citu, ar skolu Keitai nesaistās tās patīkamākās atmiņas. Pusaudzes gados viņai lielas galvassāpes sagādāja liekā svara problēmas. Bieži vien viņa bija savu klases un skolas biedru apsmiekla objekts. Aizejot no skolas, meitene cerēja, ka šova pasaulē viņas izskatam netiks pievērsta tik liela uzmanība. Taču, būdama jau aktrise, Keita saprata, ka ar šādu izskatu viņai draud komiskas resnulītes ampluā. Atrisinājums bija viens – atbrīvošanās no liekajiem kilogramiem ar dažādu diētu un badošanās palīdzību. Tā kā sākumā aktrise šos pasākumus veica uz savu galvu, badošanās rezultātā viņa vairākkārt zaudēja samaņu. Pēc vairākiem šādiem atgadījumiem šajā lietā iejaucās ārsti, kas aizliedza jaunajai sievietei pašdarbību. Vinsleta sāka ievērot viņai izstrādātas un pareizi sabalansētas diētas un drīz no resnules pārvērtās jaukā korpulentā meitenē. Tieši tādu viņu pārējo 175 pretendentu vidū Džuljetas lomai ieraudzīja režisors Pīters Džeksons.

Keitas kino krusttēvs

Keita atceras, ka, izlasot filmas "Dievišķās radības" scenāriju, bijusi par to sajūsmā. Jau kopš bērnības viņu saistīja drūmas tēmas un drūmi varoņi, taču uzskatīja, ka ne tik drīz varēs spēlēt liktenīgās sievietes. Bet, lūk, viņas rokās atrodas scenārijs, kurā spēlē tieši tāda sieviete – turklāt viņas vienaudze. Tajā pašā dienā Keita paziņoja savam tēvam, ka noteikti vēlas iegūt šo lomu. Tēvs, pazīstot meitas raksturu, nomierinājis viņu, sakot, ka neviena cita nemaz nespētu to nospēlēt tik labi, cik viņa. Tas bija kā balzams Keitas satrauktajai sirdij. Konkurss bija liels, taču viņa darīja visu iespējamo un neiespējamo, lai tiktu pie kārotās lomas. Viņa sameklēja režisora tālruņa numuru un neskaitāmas reizes piedāvāja viņam dažādas lomas interpretācijas. Beigu beigās Džeksons padevās meitenes neatlaidībai. Šodien Keita Vinsleta runā par Pīteru Džeksonu kā par savu kino krusttēvu. „Jau pašā sākumā es sapratu, ka šis cilvēks jebkuros apstākļos un jebkurā situācijā būs aktieru pusē. Reiz, uzņemot vienu no filmas smagākajām epizodēm, es nekādi nevarēju tai nosakņoties. Pienāca pusdienlaiks un uzņemšanas grupa izklīda. Pīters pienāca pie manis, ieveda mani nelielā istabā, apskāva mani un pieklusinātā balsī sāka runāt ar mani nevis kā ar aktrisi, bet gan kā ar manu varoni... Sarunas beigās es biju kā transā. Pīters aizveda mani atpakaļ uz uzņemšanas laukumu un sacīja operatoram: „Ieslēdz kameru!“ Es biju gatava šai epizodei. Tiesa, vēlāk to nācās ieskaņot no jauna, jo skaņu režisors nebija atgriezies no pusdienām.“

Holivudas milžu cīņas

Jaunā aktrise saviļņoja abu kontinentu skatītājus ar savu spēles tiešumu un nesaudzīgo attieksmi pret savu personāžu. Vēl pirms filmas parādīšanās uz kinoekrāniem Vinsleta bija kļuvusi par Holivudas lielāko aģentūru savstarpējas kaulēšanās objektu – visas tās gribēja iegūt jauno aktrisi par savu klienti. Beigu beigās Keita parakstīja līgumu ar William Morris aģentūru un drīz viņai tika piedāvātas galvenās sieviešu lomas prestižos kinoprojektos – "Prāts un jūtīgums" (1995), "Džūda" (1996), "Hamlets" (1996). Un Keita nepievīla. Nevienu un ne reizi. Jo aiz bramanīgās meitenes ārienes slēpjas nevaldāma kaisle un neapstrīdams talants. Ja viņa spēlē, viņa atdod visu, sevi nežēlojot. Filmas "Prāts un jūtīgums" uzņemšanas laukumā Keita no pārguruma pat noģība. „Tajā brīdī, kad sākas darbs, beidzas dzīve,“ apgalvo aktrise. Savukārt "Hamleta" režisors Kenets Branags uzaicināja Keitu Vinsletu Ofēlijas lomai pat bez iepriekšējas noklausīšanās, pamatojoties tikai uz viņas iepriekšējiem darbiem. Kenets aktrisi pirmo reizi bija redzējis, kad viņai bija 18 gadu, epizodiskas lomas mēģinājumā. Režisors jau toreiz bija nojautis, ka viņa priekšā ir nākamā zvaigzne.

Kinovēsturē Keita Vinsleta iegāja kā leģendārā okeāna lainera "Titāniks" pirmās klases pasažiere Roza. Romantiskais mīlas stāsts starp augstākās sabiedrības meiteni, gaišmataino amerikānieti Rozu un nabadzīgo amerikāņu jaunekli Džeku (Leonardo di Kaprio) saviļņoja skatītāju sirdis visā pasaulē. Kā atzīst pati aktrise, šīs filmas uzņemšana esot bijusi visilgākā viņas mūžā. Par Rozas lomu aktrise tika nominēta Oskara balvai.

Dzīve un karjera pēc "Titānika"

Pēc septiņu mēnešu ilga un smaga darba Džeimsa Kamerona vadībā aktrise labprāt piekrita atveidot galveno lomu kādā neatkarīgā filmā "Hideous Kinky", kurā spēlēja jaunu sievieti – hipiju ar diviem bērniem.

„Pēc trakās ažiotāžas ap "Titāniku" visa mana pasaule bija sagriezta kājām gaisā. Lai atrastu sevi no jauna, man bija nepieciešama loma nevis kārtējā kino grāvējā, bet gan kādā mazākā filmā.“ Taču daudzi to nesaprata. Pat viņas aģenti ne. „Ne Holivudas, ne arī Londonas aģents nespēja saprast, kāpēc man jāfilmējas tādā filmā,“ atceras aktrise. „Vissmieklīgākais ir tas, ka viņi abi sacīja man vienu un to pašu: „Vai publika sapratīs tavu lēmumu spēlēt sievieti, kuru nevar nosaukt par labu māti?“ Un abiem diviem es atbildēju vienu un to pašu: „Esmu aktrise un darīšu to, kas man pašai šķiet interesants un vajadzīgs.“

Par interesantām un vajadzīgām aktrise uzskatījusi lomas tādās filmās kā "Svētie dūmi" (1999), "Ar marķīza de Sada spalvu" (2000), "Enigma" (2001), "Deivida Geila dzīve" (2003), vGaišo atmiņu mūžīgais starojums" (2004) un "Meklējot Nekurzemi" (2004).

Par Klementīnes lomu Mišela Gondrija filmā "Gaišo atmiņu mūžīgais starojums" viņa saņēma Oskara balvas nomināciju (jau ceturtā nominācija).

Keitas Vinsletas vīrieši

16 gadu vecumā Keita spēlēja TV seriālā, kurā piedalījās arī Stīvens Tredre. Par spīti ievērojamai gadu starpībai (Stīvens bija 12 gadu vecāks) viņi viens otrā iemīlējās. Keita tolaik jau bija pilnīgi patstāvīga, dzīvoja viena pati un piepelnījās, strādājot par oficianti. Keitas un Stīvena attiecības ilga piecus gadus. Pamazām jaukā romantika izgaisa, aizvien biežāk abu starpā izcēlās strīdi, tādēļ 1995. gadā viņi nolēma šķirties un saglabāt draugu attiecības. Kā atceras Keita, viņu pēdējais kopīgais vakars bija svinīgi skumjš. Viņi sēdēja restorānā, kuru bieži bija apmeklējuši sava kaislīgā mīlas romāna sākumā. Pēc pāris mēnešiem Stīvenam tika konstatēts kaulu vēzis. Diemžēl viņa nespēja būt līdzās Stīvenam, jo tolaik notika Titānika uzņemšana. Taču viņi viens ar otru sazvanījās. Cīņa ar ļauno slimību beidzās 1997. gada decembrī. Stīvena nāve Keitai bija milzīgs trieciens. Viņa devās atvadīties no drauga, kaut arī visi viņu tobrīd gaidīja filmas pirmizrādē Holivudā.

Jau pēc 11 mēnešiem pēc Stīvena nāves aktrise apprecējās ar Džimu Tripltonu, ar kuru iepazinās filmas "Hideous Kinky" uzņemšanas laukumā. Viņu kāzas notika 1998. gada rudenī. Keita bijusi tik satraukta, ka atteicās no plašas un pompozas kāzu ceremonijas. Viņa pierunāja nākamo vīru laulāties mazā baznīciņā viņas dzimtajā pilsētiņā Ridingē. Tuvākie draugi un radinieki vēlēja viņiem laimes, nenojaušot, cik ātri apdzisīs viņu mīlas uguns. Bet pirms tam Keita un Džimijs kopā vēl paspēja izbaudīt vecāku laimi. 2000. gada rudenī pasaulē nāca viņu meitiņa Mia. Taču Keita pat nedomāja sēdēt mājās un auklēt bērnu, tādēļ lielākoties šī nasta bija jānes Džimijam. Arī viņš nevēlējās kļūt par mūžīgo aukli. Nesaskaņas ģimenē brieda un brieda... līdz kāds it kā nevainīgs starpgadījums deva iemeslu Džimijam iesniegt tiesā šķiršanās prasību. Keita bija nodarbināta kārtējās filmas uzņemšanā. Viņas partneris jaunajā kinoprojektā bija Dargejs Skots. Viņi ātri atrada kopīgu valodu un šad tad kopā malkoja kafiju kafejnīcā. Reiz kāds Keitas nelabvēlis, to redzot, piezvanīja Džimijam un darīja viņam zināmu, ka viņa sievai esot romāniņš ar Dargeju. Ko vēl vairāk vajadzēja nelaimīgajam vīram? Džimijs negribēja uzklausīt Keitu, ka viņai absolūti nekas neesot kopīgs ar Skotu.

Džimijs bija tā izlēmis un grozīt tur vairs neko nevēlējās. Keitu mierināja draugi un kolēģi. Kādu dienu viņai uz māju tika atsūtīts milzīgs rožu pušķis. Keita tajā atrada nelielu zīmīti ar šādu tekstu: „Turies, dārgā! Ceru, ka tu ātri tiksi ar to galā. Tava Džūlija.” Tas bija sveiciens no Džūlijas Robertsas, kura pati nesen bija pārdzīvojusi šķiršanos. Tiesa kas tiesa, Keita drīz vien attaisnoja savas kolēģes cerības. Bija pagājuši tikai daži mēneši, kopš oficiālās laulības šķiršanas, kad aktrise paziņoja par jaunu saderināšanos.

Tas bija negaidīti, bet tiešām tikpat negaidīti izveidojās jaunā situācija un jaunās attiecības. Keita sēdēja pie galdiņa milzīgā zālē, kurā pulcējās liels ļaužu pūlis. Pie viņas pienāca kāds izskatīgs vīrietis un klusi ierunājās: „Vai varu jums kaut kā palīdzēt?” Keita pacēla acis un tūdaļ pat pazina filmas Amerikāņu skaistums režisoru Semu Mendesu. Viņi ilgi viens otrā raudzījās un drīz roku rokā devās prom. Kopš tā brīža viņi ir kopā. Arī otrās Keitas kāzas bija tikpat klusas un vienkāršas kā pirmās. Par laulību ceremonijas vietu viņi izvēlējās kādu mazu saliņu Karību jūrā. Ceremonijā nepiedalījās pat viņu vecāki, vien Keitas meitiņa Mia un trīs viņu draugi. 2003. gada decembrī dienas gaismu ieraudzīja viņu dēls Džo Alfijs Vinslets Mendess.