Filmas uzņemšana notika Rīgas parkos un Vecrīgas ieliņās, Rīgas Kinostudijas paviljonos, vienā no Latvijas bankām, kā arī Kandavas pagasta "Indānu" mājās. Jaunā spēlfilma "Mazie laupītāji" tapusi kā Latvijas un Austrijas kopražojums. Filmas režisors ir Armands Zvirbulis, scenārija autors - Māris Putniņš, bet producents ir Gatis Upmalis.

Filmas "Mazie laupītāji" pamatā ir stāsts par ģimeni, kuru banka kredīta parādu dēļ izliek no jaunā dzīvokļa, un viņi spiesti patverties pie vecvecākiem laukos. Ģimenes bērni - piecgadīgais puika Robis un septiņgadīgā meitene Luīze -, nokļuvuši laukos, izplāno bankas aplaupīšanu, kas izraisa virkni interesantu un negaidītu notikumu.

Filma "Nedzimušais" Atceraties, pirms kādiem astoņiem gadiem sākās lielais japāņu šausmu filmu bums, tām ļoti ātri kļūstot populārām visā pasaulē? Šīs filmas diezgan veiksmīgi atdzīvināja žanru ar spocīgo noskaņu un puslīdz prātīgiem stāstiem, pat ja par cilvēka dabu un citām universālām lietām parasti neko jaunu nepateica. Diemžēl žanrs neattīstījās un pēc pāris gadiem skatītājiem bāli un parasti tumšmataini bērni-spoki šermuļus vairs neuzdzina. Šausmu filmu fani pievērsās citām filmām un šī daļēji īslaicīgā mode tika aizmirsta. Populārais Holivudas scenāriju autors Devids Gojers (David Goyer) ar to īsti negribēja samierināties un pats uzņēma filmu "Unborn", kura ir ļoti iespaidojusies no senākajām japāņu filmām, bet ar mēģinājumu stāstīt nedaudz citā pavērsienā, sižetā iepinot holokausta tēmu. Diemžēl viņam tas īsti nav izdevies, kaut arī nodomi nebūt nav peļami.

Filmas tēmas par visumu, reliģiju un mirstību vismaz uz papīra šķiet interesantas, bet pašā filmā tās netiek pārdomāti izspēlētas un pazūd aiz diezgan klišejiskām un dažreiz pat neapzināti smieklīgām šausmu ainām, no kurām tikai dažas (piemēram, suns ar bērna masku) izraisa vismaz nelielu reakciju. Vēl viens svarīgs iemesls ir galvenās lomas atveidotāja Odete Justmane (Odette Yustman), kura izskatā līdzinās Dženiferai Konelī (Jeniffer Connely) jaunībā, tikai diemžēl bez tās aktrises talanta un sievišķā šarma. Gandrīz vai to apzinoties, režisors mēģina kompensēt lietas, ik pa laikam atgādinot, ka aktrisei ir ļoti skaista pēcpuse. Ar to diemžēl nepietiek, jo, nejūtot līdzi galvenajai varonei, ir ļoti grūti būt pacietīgam un nosēdēt līdz brīdim, kad filmas izskaņā stāsts kļūst vismaz daļēji interesants, pat ja arī neapzināti absurds. Tāpēc filmu pa īstam es varētu ieteikt skatīties tikai šausmu filmu cienītājiem, kuri ir gatavi aprīt jebko šajā žanrā.

Filma "Šopaholiķes atzīšanās" Rodžera Eberta vārdiem: "Man patīk "Šopaholiķes atzīšanās" tikpat daudz, cik krīt uz nerviem "Sekss lielpilsētā". Abas filmas attēlo bezpalīdzīgas sievietes, bet pirmā vismaz to saprot. "SL" ir par sievietēm, kuras mīlestību meklē vietās, kur tās nekad nav bijis. Savukārt "šopaholiķe" atrod laimi vietās, kur tā vienmēr ir bijusi un būs: Prada, Gucci, Macy''s, Barney''s, Saks un citos veikalos." Sižets risinās autopilotā, filmā nav nevienas sekundes neparedzamu notikumu vai pavērsienu. Bet toties ir laba komēdija.

Filma "Mīlestība un lielpilsēta" Tie, kas ir apmeklējuši kinoteātri pēdējā laikā, visdrīzāk pirms seansa redzēja filmas "Mīlestība lielpilsētā" reklāmas rullīti. Tajā ir it kā visas sastāvdaļas, kuras ir nepieciešamas mūsdienu krievu "popsas" kultūras cienītājam. Pazīstamie un pašlaik aktuālie aktierīši, kuri tēlo romantisko attiecību medniekus Ņujorkā (izskatās, ka bez ieceļošanas Braitonbīčā). Šad tad pafigurē visādi estrādes mākslinieki mazākās un lielākās lomās. Pat Fiļa cepurītē ar gudrībām padalās. Pieliekam klāt Mumij Troļ dziesmu fonā, un sava publika tai ir garantēta. Bet vai pat šie fani smiesies par tiem pilnīgi klišejiskajiem un stulbajiem jokiem, jutīs līdzi acīmredzamām karikatūrām? Var, protams, iebilst, ka pēc reklāmas rullīša nevar vērtēt filmu, bet šajā gadījumā visas kārtis ir atklātas un nekādus lielos pārsteigumus negaidiet.

Kinoafiša