Protams, skatītāju lielāko interesi vienmēr izraisa spēlfilmas, tur arī grozās lielākās naudas summas, un šogad kopsummā lielāko finansējumu saņēmusi režisores Ināras Kolmanes jau pagājušajā gadā iesāktā pilnmetrāžas spēlfilma Mona, par kuru Neatkarīgā rakstījusi jau vairākkārt. Filmai piešķirti Ls 100 000 (tai skaitā Ls 90 000 no Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas starpvalstu kopražojumiem), un projekta aizstāvēšanā virtuāli (videorullītī uz ekrāna) piedalījās arī filmas kopproducents – slavenais islandiešu kinomeistars Fridriks Tors Fridriksons. Par piešķirto naudu producenti sola filmu pabeigt (vēl nepieciešama neliela piefilmēšana Zvārtavas pilī), tā ka varam cerēt uz pirmizrādi 2006.gada beigās.

Pirmizrādi rudenī sola arī grandiozā lielbudžeta filma Rīgas sargi, tai šogad piešķirtie Ls 93 506 tiks izlietoti specefektu veidošanai un filmas pabeigšanai. Starp citu, nav īsti korekti pārmest Rīgas sargiem pārmērīgu valsts naudas tērēšanu – producents Andrejs Ēķis saskaitījis, ka līdz šim saņemtais valsts finansējums ir tikai 21% no filmas kopējā budžeta, pārējā nauda sagādāta pašu spēkiem.

Pirmizrādes datums – 15. septembris – jau noteikts Viestura Kairiša spēlfilmai Tumšie brieži, kuras pabeigšanai piešķirti Ls 25 000. Filmas montāža Austrijā jau paveikta, pašlaik norit ieskaņošana. Tuvu finālam ir arī četru jauno režisoru kopprojekts Vogelfrei – Gatis Šmits, Jānis Kalējs un Jānis Putniņš savas noveles jau uzfilmējuši, sava ceturtdaļa vēl jāuzņem Annai Vidulejai, un par piešķirtajiem Ls 40 000 filma līdz rudenim tikšot pabeigta.

Laila Pakalniņa, kuras īsfilma Ūdens nupat startēja Berlīnes festivāla konkursa programmā, ieplānojusi tetraloģiju Elementi, un otrās noveles Uguns ražošanai saņēmusi Ls 25 000. Pagājušajā gadā Laila Pakalniņa filmēja pilnmetrāžas spēlfilmu Ķīlnieks, tās pirmizrāde plānota maijā. Vēl viens pagājušajā gadā iesāktais projekts ir Aleksandra Hāna Jāņu nakts, ko studija Kaupo uzņems sadarbībā ar Austrijas kopproducentiem, – šai filmai piešķirtie Ls 10 000 papildina fonda Eurimages atvēlēto finansējumu.

Studijā Kaupo filma režisors Arvīds Krievs saņēmis Ls 42 988, lai sāktu filmēt Danci pa trim – mūsdienu kontekstā ietvertu Otrā pasaules kara laika stāstu par četriem puišiem, kuri dezertējuši no leģiona. Guntis Trekteris producēs arī režisora Anda Miziša pirmo pilnmetrāžas spēlfilmu Medības. Līdz šim Mizišs pazīstams kā slavenā Tārpa autors un vairāku Lielo Kristapu laureāts dokumentālajā kino, arī Miziša debija aktierfilmu žanrā – Klupiens – saņēma Lielā Kristapa balvu kā 2001. gada labākā īsfilma.

Režisors Juris Poškus, kura filma Bet stunda nāk 2003. gadā tika atzīta par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu, šāgada vasarā sola pirmizrādi savai pirmajai spēlfilmai Monotonija, bet Nacionālā kino centra piešķirtie Ls 5000 paredzēti nākamā projekta Saule spīd 24 stundas attīstīšanai.

Jau daudzkārt titulētā Vara Braslas filma Ūdensbumba resnajam runcim nesen saņēma arī galveno balvu Taivānas bērnu filmu festivālā, un šīs filmas producents Gatis Upmalis turpina kopt ģimenes filmu lauciņu – studija F.O.R.M.A saņēmusi Ls 70 000 Ivo Kalpenieka pirmajai pilnmetrāžas spēlfilmai Mazie laupītāji, sadarbībā ar Larsa fon Trīra studiju Zentropa iecerētai piedzīvojumu detektīvfilmai, kurai scenāriju uzrakstījis mežonīgo pīrāgu un avārijas brigāžu speciālists Māris Putniņš.

Dokumentālisti

Dokumentālajām filmām šogad sadalīti Ls 119 700, lielāko finansējumu – Ls 12 905 – saņēmis režisors Askolds Saulītis filmas Parāds Afganistānai pabeigšanai. Filmas scenārija līdzautors ir Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš, kurš astoņdesmitajos gados Afganistānā bija kā zviedru žurnālists, bet divdesmit gadus vēlāk tur satika vīru, kurš viņam izglāba dzīvību. Ls 12 650 piešķirti vēl vienam studijas Subjektiv filma projektam, kas taps kopražojumā ar igauņiem – Nacisti un blondīnes stāstīs par ienaidnieka tēla attīstību padomju filmās, kurās nacistus parasti spēlēja Baltijas valstu aktieri.

Profesionalitāti kārtējoreiz pierāda Vides filmu studija, kas saņēmusi finansējumu visiem pieciem otrajai atlases kārtai izvirzītajiem projektiem – režisors Andis Mizišs šogad pabeigs filmu par Brazīlijas latviešiem (Dzīves kutinātāji), Māris Maskalāns Lubāna putnu paradīzē filmēs vientuļnieku Stasi (Zapāns), Dainis Kļava vēros Lapzemes briežu audzētājus (Sāmu dubultā dzīve), Pēteris Krilovs sadarbībā ar Jāņa Mitrēvica Digitālo darbnīcu vizualizēs leģendārā mākslinieka Gustava Kluča tēlu (Nepareizais latvietis), bet filma Viktors vēstīs par kāda Brestā pamesta kuģa jūrnieku likteņiem. Līdzfinansējumu Ls 8023 apjomā šogad saņēmusi arī Anda Miziša filma Baznīca piestās rīt – stāsts par Krievijas upēs peldošu baznīcu un tās kalpotājiem.

Trīs projekti atbalstīti filmu studijas Deviņi ražošanas plānā – Ls 15 000 pabeigšanai saņem Ināras Kolmanes dokumentālā filma par slaveno disidenti Jeļenu Bonneri (Mans vīrs Andrejs Saharovs), Andris Rozenbergs pēc Janīnas Kursītes scenārija uzņems filmu Kurši, bet Otrā pasaules kara vēsturi zinošu vēsturnieku vadībā šķetinās Ināras Kolmanes filma Pretrunīgā vēsture.

Kopražojumā ar Šveici taps dokumentālā filma Minox leģenda par slavenās fotokameras izgudrotāju Valteru Zapu, iepriekš jau atbalstītus projektus turpinās Ilona Brūvere (Stacijas) un Romualds Pipars (Monētas dubultportrets), pirms desmit gadiem uzsāktu projektu pabeigs Dzidra Smiltēna (Lūgšana krustā), jaunas filmas sāks Kaspars Goba un Gints Grūbe kopā ar Dainu Rašenbaumu.

Animācija

Animācijas lauciņā visizteiktāk redzama šogad pasludinātā tendence spiest uz pirmizrādēm, tomēr tā izskatās diezgan tuvredzīga politika – ja formulējums "filmas pabeigšanai" nozīmē drīzu pirmizrādi, tad šogad tauta ieraudzīs studijas Rija un igauņu Joonisfilm kopražojumu visai ģimenei Lote no izgudrotāju ciema, režisora Edmunda Jansona dokumentālo animāciju Čiža acīm, Egila Medņa tehnoloģiski intriģējošo Kuģi, spilgti debitējušā Kārļa Vītola otro filmu Mehānisms, Signes Baumanes drastisko Veterinārārstu un Rozes Stiebras un Helēnas Heinrihsones Spēlēju, dancoju!, bet par tālāku nākotni domāts visai maz – kādu laiku darbs būs tikai Animācijas brigādes režisoram Jānim Cimermanim (Avārijas brigāde: Medības), Vladimiram Leščovam (Mormiška) un Nilam Skapānam divos projektos – paša Puslācī un britu inspirētajā seriālā Austras koka pasakas. Studijas Rija projekts Zelta zirgs Latvijā netika atbalstīts, toties 64 filmu konkurencē izcīnīja tiesības piedalīties forumā Cartoon Movie Potsdamā, un producents Vilnis Kalnaellis cer, ka viņam tomēr nebūs jāatlaiž visi studijas animatori.

Tātad, cerot uz daudzām pirmizrādēm šogad, jānovēl Nacionālā kino centra ekspertiem mazliet vairāk tālredzības un, protams, vēl vairāk naudas visai kino nozarei, jo reālos skaitļos sadalāmās summas tik un tā izskatās diezgan nenopietni – īpaši, ņemot vērā to, ka projekti acīmredzami pieaug profesionalitātē, kvalitātē un kapacitātē.